Atkal tā sajūta, ka kaut kas notiek nepareizi.
Es laikam sāku saprast manu dārgo weekend  jeb special_k jeb siimanis .

Man arī gribas sākt no jauna kaut ko. Mani posti kļuvuši tendenciozi, iepriekšparedzami. Manis agrāk dievinātais šī žurnāla gars man ir apnicis, vismaz šovakar, kā rūgta nāve. Jau paskatoties vien uz žurnāla dizainu, kaut kāda depresija piemetas. Pavasaris taču nāk. Atbrīvoties.                        

Var žurnālu pārtaisīt košās krāsās, bet vienalga kaut kas no vecā saglabāsies. Vecie posti? Izdzēst?Nu un...kaut kas paliek. Atmiņas par to, ka kādreiz tādi ir bijuši paliek. Moš atkal sākt rakstīt iekš katruse. Nē, godīgi sakot, tur es jūtos kā sviesta kārba lielveikalā. </span>

Un, lai arī ir cilvēki, kurus es labprāt piejoinotu savai frendlistei tagad, es tomēr to nedaru

 neesmu pārliecināta par to, vai es gribu, lai tie cilvēki par mani zina to visu, kas te rakstīts.

Tātad... jauns žurnāls kā bēgšana no tagadnes vai saņemšanās un visa pārskatīšana ar vēsu prātu, ko, a?

Laikam bastoju literatūru,aj, man viss ir sajucis...Tad laikam man vajadzēja būt skolā pus10. Aj, pie pakaļas,gan jau es tāpat pavasarī (nu labi, pēc nepilniem 2 mēnešiem tā nolikšu eksāmenu, ka latenes učene apdirsīsies) Lai gan man liekas, ka viņa joprojām tic manam slēptajam potenciālam, ko stundās paretam parādu. Aj.
Ēdu vienu no retajiem jogurtiem, kas manī spēj izsaukt prieku.
Klausos dziesmu. Domāju, ka žēl, ka nevaru viņu paņemt līdzi uz skolu.
Gruzos. Ēdu bumbieri.
Braukšu tagad uz vēsturi.
Es jūtos tik stulbi. Rītus vajadzētu aizliegt ar likumu,ja iepriekšējā naktī neesi darījis neko citu kā tikai domājis un gruzījies. Maz gulēju. Domāju, beigās aizmigu pie ieslēgtas gaismas.
Somā kaut kur ir nauda. Pirkšu Barclay un pīpēšu kā skurstenis.
Šorīt atklāju kaut kādu dīvainu klepu, ceru, ka tas nav smēķētāju klepus, bet vienalga tas ir dziļais klepus, aiziet līdz pašām plaušām.
Man viss ir sajucis. Es kā ķīselis kāpju pāri trauka malām. Es negribu tā. Līst uz vēdera. Es gribu saplēst trauku un tad doties tālāk.
Atcerējos, ka man ir vēl viens žurnāls. Alison, pieņemu, ka Tu tādu atceries. Bet es nebrīnītos, ja jau Tu tādu būtu paspējusi iečekot...:)