Laikam bastoju literatūru,aj, man viss ir sajucis...Tad laikam man vajadzēja būt skolā pus10. Aj, pie pakaļas,gan jau es tāpat pavasarī (nu labi, pēc nepilniem 2 mēnešiem tā nolikšu eksāmenu, ka latenes učene apdirsīsies) Lai gan man liekas, ka viņa joprojām tic manam slēptajam potenciālam, ko stundās paretam parādu. Aj.
Ēdu vienu no retajiem jogurtiem, kas manī spēj izsaukt prieku.
Klausos dziesmu. Domāju, ka žēl, ka nevaru viņu paņemt līdzi uz skolu.
Gruzos. Ēdu bumbieri.
Braukšu tagad uz vēsturi.
Es jūtos tik stulbi. Rītus vajadzētu aizliegt ar likumu,ja iepriekšējā naktī neesi darījis neko citu kā tikai domājis un gruzījies. Maz gulēju. Domāju, beigās aizmigu pie ieslēgtas gaismas.
Somā kaut kur ir nauda. Pirkšu Barclay un pīpēšu kā skurstenis.
Šorīt atklāju kaut kādu dīvainu klepu, ceru, ka tas nav smēķētāju klepus, bet vienalga tas ir dziļais klepus, aiziet līdz pašām plaušām.
Man viss ir sajucis. Es kā ķīselis kāpju pāri trauka malām. Es negribu tā. Līst uz vēdera. Es gribu saplēst trauku un tad doties tālāk.
Atcerējos, ka man ir vēl viens žurnāls. Alison, pieņemu, ka Tu tādu atceries. Bet es nebrīnītos, ja jau Tu tādu būtu paspējusi iečekot...:)