Atkal tā sajūta, ka kaut kas notiek nepareizi.
Es laikam sāku saprast manu dārgo weekend jeb special_k jeb siimanis .
Man arī gribas sākt no jauna kaut ko. Mani posti kļuvuši tendenciozi, iepriekšparedzami. Manis agrāk dievinātais šī žurnāla gars man ir apnicis, vismaz šovakar, kā rūgta nāve. Jau paskatoties vien uz žurnāla dizainu, kaut kāda depresija piemetas. Pavasaris taču nāk. Atbrīvoties.
Var žurnālu pārtaisīt košās krāsās, bet vienalga kaut kas no vecā saglabāsies. Vecie posti? Izdzēst?Nu un...kaut kas paliek. Atmiņas par to, ka kādreiz tādi ir bijuši paliek. Moš atkal sākt rakstīt iekš katruse. Nē, godīgi sakot, tur es jūtos kā sviesta kārba lielveikalā. </span>
Un, lai arī ir cilvēki, kurus es labprāt piejoinotu savai frendlistei tagad, es tomēr to nedaru
neesmu pārliecināta par to, vai es gribu, lai tie cilvēki par mani zina to visu, kas te rakstīts.
Tātad... jauns žurnāls kā bēgšana no tagadnes vai saņemšanās un visa pārskatīšana ar vēsu prātu, ko, a?