Vispār ir daudz bēdīgu lietu. Nevis ir, bet notiek. Paralēli skatoties raidījumu par princeses Diānas nāvi un Bafijas pēdējo sēriju, respektīvi, viņas nāvi.(protams, heroisku līdz pēdējam,ar tādiem atvadvārdiem, ka sirdij vajadzētu apskrieties), ir tā viltīgi. Nereti caur visiem banālo izteicienu kalniem pagadās arī kaut kas skaists. Bet varbūt fiška nav tajā, bet gan katra individuālajā dzirdētā interpretācijā.
Jebkurā gadījumā tai sālij kādreiz kaut kur jāparādās.
Jūtu, ka kļūstu par baigo mietpilsoni.
Kaut kādā testā lasīju šo to un nodomāju, ka kaut kas tur tomēr bija par mani atšķirībā no tiem jēlajiem testiem, kuriem galā sanāk trīs iespējamās atbildes:
1)Tu esi nojūdzies vienā vai otrā virzienā, kļūsti normālāks
2)Tu esi normāls, kļūsti vēl normālāks
3)Tu esi nūģis, varbūt vari kaut kā kļūt normāls.
Jā. Izlasīju, ka man raksturīgi ir daudz runāt, neesot pārliecinātai ne par sevi, ne par sevis teikto.
Pilnīgi bezjēdzīgs posts.
Es gribu turpināt žurnālistes karjeru.
Joprojām iedvesmas nav.
A rakstīt ta gribas.
Un tā top šādi posti.