Palasot draugos dienasgrāmatu lentu, brīžiem liekas, ka man draugos ir tikai reliģiski fanātiķi. Savā ziņā no kristīgā viedokļa tā varētu būt labā ziņa par jaunās paaudzes atgriešanos, bet tā kā 90% gadījumu tie ir ellē ratā izrauti (visticamāk, amerikāniskas izcelsmes), no kristīgās teoloģijas un ideoloģijas viedokļa apšaubāmi teksti, drīzāk paliek dusmīgi un skumji. Iespējams, ticība un prāts nav apvienojamas lietas, bet es pastāvu uz inteliģentas ticības iespējamību, kur cilvēks arī pats kaut ko ir spējīgs izdomāt, nevis tikai atražot sazin kur sagrābstītus citātus vai, nedod Dievs, jūtūba videofilmiņas.