Sniegs dīvainā kārtā nomierina, liekot domāt par to, ka tumšie vakari nāk vienlaicīgi ar ikgadējo karstvīna, piparkūku, manderīnu un kanēļa maratonu, kas savukārt rada ilūziju par mājīgumu un ģimeniskumu un draudzību un mīlestību un tā tālāk. Es negribu par to runāt vairs un man jau tas ir apnicis.
8 comments | Leave a comment