Es esmu pankūku mošķis. Vismaz šodien biju. Tikai nekāds Osumposums neesmu, tas vārds nu gan ir debils.
Un vēl mani no Osumposuma atšķir tas, ka es nedzīvoju pagultē un mana apsēstība nav pankūkas ar ievārījumu.
Bet visādi citādi līdzība ir diezgan ievērojama, vai ne? Viņš tāds ir
Es vakar biju koncertā Depo. Bija jaukāk nekā iepriekšējoreiz, mani iepazīstināja ar vienu jaunu cilvēku, ar ko sen gribēju iepazīties, bet, patiesību sakot, tā visa štelle ar to iepazīšanos droši vien ir mana kārtējā ambīcija. Bet nu jā. Viņš ir tāds, kā izskatās. Smieklīgs? Nē, tā jau izklausās pēc ņirgāšanās. O! Amizants. Tas ir īstais vārds!
Vēl sapratu, ka es smēķēšanas procesā spēju daudz ko pieciest, tikai ne dūmiem pilnas acis. Diemžēl no tā neizbēgt, ja smēķē telpās. Un vēl nebiju sen izbaudījusi sajūtu, kad no smēķēšanas procesa sareibst galva un laukā kāpj pusdienas. Vakar pusdienas kāpa laukā divas reizes- vienu reizi no smēķēšanas, otru- no vēdersāpēm. Bet man paveicās, neizkāpa.
Par koncertu neko nerakstīšu, jo man pēdējā laikā nepamet sajūta, ka esmu muzikālā idiote, respektīvi, absolūta idiote mūzikas jautājumos.
Pa nakti pie Ances. Auksti un reizē silti pie Ances:) Brokastis pie Ances. Kumelīšu tējiņa pie Ances. Skrējiens ar tēju rokā no Ances uz skolu.
3 stundas pie Šķēles. Pirmā paskrien nemanāmi, otrā gan ir īstas mocības- acis līp ciet vienkārši fenomenālā ātrumā. Laiks velkas. Kaut kā nomocu. Fizika...nav interesanti galīgi.
3. stunda pie Šķēles. Algebra. Tak varbūtības teorija Šķēles izpildījumā ir pilnīgs idiotisms. Neizplūstot sīkumos, izrādās, ka varbūtības , kad 3 bērnu ģimenē ir 2 zēni, aprēķināšanas gadījumā neesot vienalga, kādā secībā viņi dzimst.  Varbūt vienkārši esmu pārāk aprobežota. Pamostos beidzot.
Vineta atnāk uz skolu. Prieks redzēt to cilvēku, lai arī ir tāda sajūta, it kā viņa nekad mūsu klasē nebūtu mācījusies, jo visas atmiņas gandrīz gada laikā ir zudušas:/ Tomēr būtu jauki, ja viņa joprojām mācītos RFL.
Angļu valodu kaut kā nomocu, biznesā rakstu literatūras mājasdarbu.
2 literatūras. Salīdzinām Mateja evanģelija tekstu ar tā interpretējumu Mihaila Bulgakova romānā "M&M"(slinkums bij rakstiit:P). Atbildes uz skolotājas jautājumiem kaut kā pašas atnāk no sevis. Es zinu, ka tās ir labas, tās ir pat ļoti labas. Šoreiz es to jūtu. Tikai tām ir sava cena. Kā daždien pēc literatūrām jūtos morāli izvarota. Tak laikam skolotājai taisnība, ka, analizējot daiļdarbu, sevi pilnīgi nākas iztukšot un sagraut, lai izkristalizētos paša darba autora viedoklis.
Dodos pie Ances pēc mobilā telefona. Pāris sms, neatbildēti zvani. Ance uztaisa superīgāko ēdienu- makaronus ar gaļu, uzvāra tēju. Ieveļas Agnese, nosauc sevi par dauni un pastāsta kāds Kārlis ir ķēms. Izanalizējam kopīgi Kārļa rīcību, neatbildēts paliek vien jautājums - a ko tālāk? Ance izvelk šokolādi un ābolu sulu. Jauki.
Braucot mājās, ārprātā pārsalu un slapjās kedas pārvērtās par spāņu zābakiem.
Vanna. Karsta vanna. Sēdēt vannā un dzert dzērveņu sulu un ēst apelsīnu. Pasakaini!
Un tagad jāiet nedaudz pagulēt. Rīt ar kori uz kalnu.
Nu tā kaut kā man šodien gāja. Par pankūku mošķi kļuvu, sākumskolniekiem ēdnīcā sperot pankūkas sev un Asnatei. Gaļas pankūkas. Mmm. Un ēdām daudz piena zupas, jo nekā cita nebija ko ēst.
Man ir tiešām labi. Es ceru, ka jums arī.