Cik tālu cilvēks var iet, līdz sevi galīgi iztukšo?
Manī ir visa pasaule. Ir dīvaini to apzināties, bet es esmu savā ziņā epicentrs.
Tāpat kā daudzi citi.
Viss prasa atdevi. Es nespēju ar sastingušu seju nolūkoties visā no malas.
Man gribas būt iekšā. Dziļi, dziļi.
Tam ir sava cena.
Es jau par to esmu samaksājusi un maksāšu vēl.
Ar saviem nerviem pirmkārt.
Lēkmes. Sen nav bijušas un tomēr zemapziņā kaut kur gruzd.
Kad visa pasaule sagriežas kājām gaisā. Kad es vairs nespēju pakliegt, tikai apātiski raudāt stundām ilgi.
Es par to esmu samaksājusi ar savu ticību, ar visu, kas man reiz bijis svēts, dārgs, neaizmirstams.
Es visu esmu pārdevusi
Žetonvakaram vajadzēja sevis aprakstu.
Man liekas, ka es tā arī šo neiesniegšu.
Bet fakts- varēja sameklēt dzejoli.
Man bija dilemma.
KURU?Abi Vācieša.
***
Kuru miljono reizi
Es tevī esmu iemīlējies, pasaule?
Dumjā,
Mīļā
Un nolādētā.

Atgriežas saule.
Un asni kausē
Ap sevi visspilgtāko sniegu.

Bērnus ved ārā
Rādīt saulei.

Purvos uz ciņiem
Lien sildīties čūskas.

Tanki izlien uz tankodromiem.

Jo atgriežas saule.

Un miljono reizi, pasaule,
Tu esi mana mīlestība.

Es atdodu sevi
Un ņemu tavu
Dzīvības lūdzoši apspīdēto
Draudīgumu.

***
Man dabūt visu-
Nelabo un labo,
man dabūt visu-
zemisko un svēto,
un naidu man
un mīlestību dabūt,
un neko labāku
es nevaru sev novēlēt.

Man dabūt-
zemu krist un lidot augstu,
un iznest visu
nevarēt, bet spēt
cair karstu jaunību
līdz nāves aukstumam,
un neko labāku
es nevaru sev novēlēt.

Man riebjas priekšstats, tēls, kādu es cilvēkiem par sevi esmu radījusi.
Es neesmu tāda.
Es esmu tāda, kādus pasaulei nevajag.
Ir cilvēki, kuriem es esmu gribējusi parādīt, kas ir zem manas ērti ieņemtās pozīcijas.
Viņi nesaprata. Viņi neklausījās.
Vai vispār kāds kādreiz ir spējīgs arī kaut ko šai pasaulē dzirdēt?
Arī es. Trula un kurla.
Predestinācija.