Daža laba omīte medijos šūmējas par to, ka tīņu žurnāliņš "Sīrups" raxta par pašapmierināšanos. Viņas mazmeitiņa (10g) izlasījusi to un prasījusi omītei kā to darīt. Ārpāc.

Protams, diskusijā runa nav tikai par to šo vienu raxtu, bet gan par tīņu žurnālu īstenoto "sexuālo audzināšanu".

Tomēr mani vairāk sašūmēja nevis fakts, ka kaut kāds  žurnāls raxta kā pašapmierināties, bet gan ar ko to darīt - ar burkānu, gurķi vai banānu.

Vai nu es esmu totālā pāķene,  bet apmierināties ar dārzeņiem  man šķiet perversijas augstākais punkts.

Priekš tam taču ir smuki, krāsaini, rievaini un visādi citādi advancēti vibratori, nemaz nerunājot par citām sexa mantiņām. Un nevajag man tikai klārēt par to ka bērniņam 10 gados nav naudiņas vibratoram, bet masturbēt gribas un tad izlīdzas ar ēdamām lietām. Ja jau bērni tik advancēti, tad lai prasa senčiem dzimšanas dienā vibratoru.

Nau naudiņas nau baudiņas.