|
29. Apr 2009|18:03 |
|
Ui, laimīgā. Atceros, kā es visur gāju ar ķenguru, lai būtu brīvas rokas, un man katru dienu pienāca klāt kāda veca tante, lai kaut ko indīgu un naidīgu pateiktu. Sākumā es tikai raudāju, bet pēc tam kļuvu ļauna un teicu viņām - kad gribēšu padomus no personām, no kurām iznākušas tikai tirgus pārdevējas par diviem latiem dienā, tad pieteikšos trakonamā. |
|