|
2. Dec 2008|09:48 |
Kad pirmo reizi piesēdos mašīnai pie stūres, man šķita, ka lielākas bailes nemaz nevar būt. Sirds auļoja, rokas un kājas nenormāli drebēja, panika bija pārņēmusi pilnīgi visu. Es zināju (ne domāju), ka normāls cilvēks vienkārši nevar iemācīties to visu, kas nepieciešams mašīnas vadīšanai - ceļa zīmes, ātruma pārslēgumi, pedāļi, gājēji, citi braucēji. Pārāk daudz lietu vienlaicīgi jāiegaumē.
Nu lūk.
Apmēram tā es arī jūtos noskatoties filmu par zīdaiņu kopšanu:)
Tā visa ir parāk daudz, tik liela atbildība tiek uzkrauta jaunajiem vecākiem.
Mana bezatbildīgā personība tiecas skaļi protestēt.
Bet racionālā puse jau saprot - nu nav izvēles, zaļetela, daraguša:)
Bet nu tas viss tā pozītīvi:) |
|