|
16. Jun 2008|11:19 |
Jūs jau zinat kā es neciešu baznīckungus un viņu sprediķus.
Sestdienas kāzulaikā nācās izbaudīt to divu stundu garumā. It kā luterāņu draudze, tomēr runāja kā īstens katolis. Pazemības, piederības, Jēzus īpašumi, atteikšanās no grēka, u.t.t.t.
Pie maziem kaitniekiem vēl var pieteikt baigo aukstumu baznīcā un nemitīgo lietus ārā, kas izjauca kāzu svinības daļēji.
Tomēr īstenībā tie jau nieki vien ir - kāzas&kristības bija burvīgas, vairākas reizes gandrīz apraudājos, vienkārši un no sirds.
Pēc tam mācītāja kambarī ēdām ļoti daudz tortes un sarunājāmies čukstus.
Vēl es dabūju auklēties ar mazo niķīti (bēbīti), kas no rokām projām nekādi negribēja doties prom.
Un vakarā mēs traucāmies pretī saulrietam un kūpošiem mežiem ar jauno pāri. Elpojām lauku smaržu, bildējāmies un dzērām šampanieti. |
|