|
Rudīte Šteinere
Tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.
1. Mozus 3, 17
Tas, ka vīrieši (nevis sievietes) ir vājais dzimums, jau sen no draiska paradoksa ir pārtapis rūgtā patiesībā, par kuru neviens pat nejoko. Zināma lieta - arī skābie nokrišņi, kas septiņdesmitajos gados satrauca vides pētniekus, spēja ietekmēt tieši vīriešu dzimšanas skaita samazināšanos noteiktos reģionos, jo vīrišķās šūnas, lūk, skābā vidē iet bojā daudz ātrāk. Un nav arī brīnums, ja ņem vērā to, ka vienīgais, kas atšķir vīrieti no sievietes, ir tā saucamā Y-hromosoma – pirms vairākiem simtiem miljonu gadu tapis ģenētisks defekts, kas lielu daļu dzīvo organismu uz Zemes novedis divdzimumu attiecību strupceļā un, ja runājam par cilvēku, šīs hromosomas progresējošais sabrukums pieliks punktu vīriešu eksistencei jau tuvāko 125 tūkstošu gadu laikā. Tāda ir Oksfordas universitātes ģenētikas profesora Braiena Saiksa jaunākās grāmatas Ādama lāsts centrālā ideja un sensacionālo pārdošanas apjomu pelnītais iemesls.
Lai arī vīrietis, Braiens Saikss ir spējis veiksmīgi apvienot sevī tik apskaužamās atzīta akadēmiska zinātnieka un viegli lasāma anekdošu stāstītāja īpašības, kļūdams par popkultūras sastāvdaļu jau ar savu iepriekšējo pētījumu metodi un tai sekojošo grāmatu Ievas septiņas meitas. Metode ir patiesi satriecoša - izmantojot arheoloģisko izrakumu ģenētisko materiālu analīzi, iespējams izsekot hromosomu izmaiņām vēsturiski un ģeogrāfiski, atrodot ikviena šobrīd dzīvojoša cilvēka ģenētiskos senčus līdz pat Āfrikā dzīvojušajai pirmmātei, vai, ja tas kādu neglābjamu rasistu interesē vairāk - līdz vienai no septiņām Eiropas reģiona pirmmātēm (sentimentālas ērtības labad viņas ir nosauktas vārdos: Helēna, Ursula, Ksenija, Velda, Katrīne, Tara un Jasmīne). Ģenētikas kā zinātnes attīstības gaitā uzkrātā informācija par traģisko defektu un izkropļojumu vēsturi ļauj vismaz hipotētiski vilkt ciltskoku līnijas, kuru precīza interpretācija gan paliek uz Braiena Spaiksa sirdsapziņas. Parastā laboratorijas analīžu ceļā iegūti rezultāti ir burtu un ciparu virknes (piemēram, šāda: ATTCTAATTT AAACTATTCT CTGTTCTTTC ATGGGGAAGC AGATTTGGGT ACCACCCAAG TATTGACTCA CCCATCAACA ACCGCTATGT ATTTCGTACA TTACTGCCAG CCACCATGAA TATTGTACGG TACCATAAAT ACTTGACCAC CTGTAGTACA TAAAAACCCA ATCCACATCA AAACCCCCTC CCCATGCTTA CAAGCAAGTA CAGCAATCAA CCCTCAACTA TCACACATCA ACTGCAACTC CAAAGCCACC CCTCACCCAC TAGGATACCA ACAAACCTAC CCACCCTTAA CAGTACATAG TACATAAAGC CATTTACCGT ACATAGCACA TTACAGTCAA ATCCCTTCTC GTCCCCATGG ATGACCCCCC TCAGATAGGG GTCCCTTGAC), no kurām pasūtītājs saprot vēl mazāk nekā no astroloģisko aprēķinu tabulām, taču saraksts ar konkrētām vietām Eiropā, no kurām, iespējams, cēlušies viņa senči, ļauj vieglu sirdi šķirties no paprāvas naudas summiņas. Sākumā šis pakalpojums maksājis ap 400 dolāriem, bet nu jau, augošās konkurences rezultātā nokrities zem 300.
Daudziem jau toreiz šķita aizdomīgi, kāpēc runa ir par mātēm, nevis tēviem, un te ir svarīgi atcerēties vēl 60. gados padomju pusatļautajā ģenētikā izvirzītās teorijas par vīriešu un sieviešu atšķirīgo lomu sugas attīstībā. Sievietes ne velti ir dēvētas par pavarda uzturētājām, viņu uzdevums ir saglabāt ģenētisko materiālu pēc iespējas neskartu. Savukārt, vīrieši ir ne vien aktīvāki, bet arī vieglāk ievainojami un pielāgojami izmaiņām. Lieta tāda, ka cilvēka dzīvošanu nosaka hromosomu pāri - pa vienai no tēva un mātes, un tikai vīrietim ir šī bēdīgi slavenā Y-hromosoma, kas atrodas pārī nevis ar daudzmaz līdzīgu, bet ar pilnīgi atšķirīgu X-hromosomu, tāpēc tā nespēj atjaunot bojāto gēnu sektorus, kā to vajadzības gadījumā dara pārējās, viltīgos pāros sakārtotās hromosomas. Un ikreiz, kad kāds vīrietis pārpratuma pēc iedzer kaut ko nelāgu vai bez īpašas vajadzības ieiet, piemēram, atomelektrostacijas ģeneratorā, viņa gēni var tikt bojāti un ar tādu bojātu mantojumu arī nodoti pēctečiem. Ģenētiķi runā, ka savulaik Y-hromosomas sastāvā bijis ap pusotru tūkstoti lielisku gēnu, bet šobrīd pat pilnīgi vesela vīrieša rīcībā palikuši tikai trīsdesmit deviņi.
Jaunajā grāmatā, kas Bantam press izdevniecībā izdota 2003. gada 1. septembrī, Saikss 300 lappušu garumā aizraujoši stāsta par to, ka jau tuvāko 5000 paaudžu laikā vīrieša identitāti veidojošās Y-hromosomas dzimumu nosakošais sektors (SRY) būs tiktāl sabojāts, ka vīrieši pārtrauks funkcionēt kā sugas turpinātāji. Grāmata jau ir izraisījusi burvīgu publikas sajūsmu, izdevniecība W.W.Norton & Company to grasās laist ASV tirgū šī gada aprīlī. Vienlaikus izdevniecībā Recorded Books iznāks grāmatas lasījums 12 kompaktdisku iepakojumā – lai tie vīrieši, kas iemantoto defektu rezultātā vairs neprot lasīt paši, varētu savas nepilnības iemeslus noklausīties Kristofera Keja samtainajā priekšlasījumā. Necerot uz plašas publikas spējām pazīt grāmatas virsrakstā Viljama Batlera Jeitsa dzejoļa nosaukumu, uz glītā vāka īpaši tiks izcelts apakšvirsraksts Nākotne bez vīriešiem. Un pareizi vien ir, Jeitsa dzejolī ir runa par pavisam ko citu. Viņš, atceroties Dieva draudus, runā par grūtībām, ar kādām cilvēkam šajā saulē ir darāms pilnīgi viss, ieskaitot dzejošanu un mīlēšanu. Braiens Saikss acīmredzami pievērš uzmanību raksta sākumā minētā citāta pēdējam teikumam - par vīrieša ieprogrammēto sairšanu pīšļos.
Kas tad īsti notiks ar vīriešiem? Iespējams, tie turpinās dzimt aizvien retāk un tikai kā ģenētiska kļūda, bet iespējams, ka pielāgosies sieviešu funkciju pildīšanai un cilvēks turpinās vairoties tādā kā viendzimuma ceļā. Jau šobrīd ir iespējama mākslīga apaugļošana, izmantojot divu sieviešu šūnu informāciju, ko netraucē vīriešu samaitātie gēni. Šādā gadījumā olšūnā tiek mākslīgi ievadīts nevis pusbeigts spermatozoīds, bet hromosomu komplekts, kas iegūts no citas sievietes šūnām. Gēnu inženieri ir piedāvājuši vēl kādu elegantu risinājumu - pārvietot visus SRY gēnus uz citām hromosomām, tas ir, evakuēt vīrieša dzimumu noteicošos elementus no grimstošā kuģa un šādā veidā panākt, ka Y-hromosomas paredzamā bojāeja neskars jaunās paaudzes vīriešus, tie turpinās atšķirties no sievietēm un pildīt atšķirīgās sugas turpināšanai nepieciešamās funkcijas, nu, tās, kas saistītas ar dzīvu spermatozoīdu ievietošanu, kur vajag. Esot pat atrasts prototips - jocīgs zvēriņš no Aizkaukāza un Austrumturcijas saulainajiem krūmājiem, Ellobius Lutescens, saukts par kurmjpeli tuneļracēju vai kalnu aklīti. Viņa DNS vispār neesot ne Y-hromosomas, ne SRY sektora, taču šīs sugas vīrieši ir pilnvērtīgi tēviņi, kas noslēpumainā kārtā izvairījušies no Ādamam uzliktā lāsta. Pats Braiens Saikss piedāvā mākslīgi izgatavot pilnīgi jaunu X-hromosomu, kas saturētu visus īstam džentlmenim nepieciešamos gēnus. Tad arī vīrietim būtu hromosomu pāris XX ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet sekas būtu vēl tādas, ka dabiskas vairošanās rezultātā uz katru meitenīti dzimtu trīs puikas.
Kamēr vieni zinātnieki strīdas, ko darīt, citi cenšas apstrīdēt mēlneša Saiksa argumentus (kā nelabvēļi runā, viņš esot spējīgs atrast Y-hromosomu pat savā uzvārdā - Sykes). Amerikāņa Deivida Peidža laboratorijā izdevies atrast pierādījumus visai šovinistiskai teorijai, ka Y-hromosoma pati spējīga atjaunot savus bojātos elementus. Pareizāk sakot, zinātnieki kļūdījušies, uzskatot, ka tajā ir tikai 39 gēni, jo patiesībā ir 78, paši sev pāris. Tā jau nav tālu arī līdz aizdomām par to, kāpēc nereti sastopami vīrieši, kas noslēpumainā kārtā spēj iztikt bez tām sieviešu hromosomām. Savukārt Austrālijas ģenētiķi Džeinas Greivsas vadībā ir izrēķinājuši Y-hromosomas miršanas ātrumu. Tas ir pieci gēni miljons gados un, rupji rēķinot, kādi astoņi miljoni gadu viņiem vēl ir, ko dzīvot. Ja vien to, protams, var saukt par dzīvi |