| romas ainiņas |
[22. Jan 2008|14:42] |
Šoreiz par ēšanu.
Vakariņojām divas reizes Romā. Īsti itāliski. Vidējais vakariņu ilgums 4 stundas. Vidējais ēdienu daudzums - 5.
Ēdienreizes sākumā ir anti pasto - uzkodas. Es "iemīlējos" itāļu maizē ar tomātiem, olīveļļu un garšvielām. Vispār no tā vien varētu pārtikt. Nerunājot nemaz par visādiem kulināriem brīnumiem no rīsiem, siera, maltās gaļas un vēl daudz kā nenosakāma:).Otrajā restorānā pēc anti pasto vēl sekoja picas maize - pica bez nekā. Notiesājām pa tīro, baigi garšīga.
Tālāk seko pastas - pirmajā vakarā izbaudījām vienu no spageti veidiem, kura nosaukumu neatceros, otrajā savukārt lazanju, kas nemaz negaršo pēc Rīgas lazanjas un pastu ar puķukāpostiem.
Trešais ēdiens ir gaļa. Gaļu itāli gatavo fantastiski, nezinu kas tur par garšvielām klāt, bet debešķīgi garšīgi. Diemžēl gaļu parasti dod pēc pastas. Tas nozīmē, ka kunģis piesists un gaļai nav vietas. Pirmajā vakarā uz to pamatīgi iekritām, otrajā jau zinājām, kas sekos un tapēc taupījāmies:P
Ceturais seko saldais. Pie saldajiem paralēli visādām kūciņām, krēmiem un citiem saldumiem, ēdienkartē ir klāt arī Lemončīna - citronu liķieris ar kuru ir jānobeidz vakariņošana. Uz vietas nedzēru, bet uz mājām atvedu. Kaut kas īpašs:)
Nobeigumā kafijas. Ja uznācis gurums no tik garām vakariņām, tad jāņem espreso kafija, kas ir uz pusi mazāka par mūsu espreso, bet iztaisa enerģijas sprādzienu pamatīgu. Augšā ka žbikts:)
Atsevišķs stāsts par vīniem. Pirmajā restorānā dzērām galda vīnu. Pussausie. Gājā iekšā kā ūdens. Par reibumu varēja pārliecināties tikai pieceļoties no galda. Otrajā vakarā dzērām vīnu no mučelēm - daudz garšīgāks, spirgtāks un visādi citādi labāks. Arī protams pussausie.
Vēl pa tam pagaršoju smalku itāļu picu maziņā picērijā, ēdu ļoti daudz saldējuma, nekad mūžā nebiju ēdusi tik garšīgus saldējumus, pamēģināju ielu ēstuvju taisītās picas, kas pamatīgi atšķiras no restorāros ceptajām, jo viņas ir trīsreiz biezākas.
mmmmmmmmmmm
LABU APETĪTI:) |
|
|