šorīt biju iegājis autoostā, lai nopirktu biļeti uz vētru un dzintara krastu. nopirku. bet nu nafig skriet prom. iegāju turienes buločnajā (staciju un autoostu ēstūžiem ir savs visai specifiskais šarms, kuru ir interesanti vērot) un paņemu stakančegu balzamčika. nostājos pie galdiņa, malkoju un novēroju turienes publiku. redzu, ka mani pamana bomžpaskata babulis. šamā blenžot uz mani lēnām tuvojas. nostājas no manis pāris metru attālumā un turpina blenzt. es neko turpinuu malkot un gaidu, kad jamā pienāks tuvāk un pavaicās - 20 centus (vai kas nu šoreiz tur varētu trūkt).blenž, blenž, tad sāk nākt uz manu pusi, bet nē paiet man garām, pēc brīža man gar otru sānu no muguras jamā pietuvojas un šķībi greizi saliekusies blenž uz manas labās rokas gredzeniem. tad paiet man gar priekšu tā lai no pretējās galda puses bētu redzama mana kreisā roka brīdi paskatījusies man sejā (laikam lai izdomātu vai varētu no manis atrauties pa purnu vai ne) saliecas desmit līkumos lai divreiz ilgāk blenztu uuz manas kreisās rokas gredzeniem. nu neko. es vēsā mierā turpinu malkot - man tādi babuļi bīļi/ņēbiļi. šamā pagrižas un aizvelkas prom. pēc kāda brīža šamā atslāj atkal. šoreiz nostājas man tieši priekšā. kādu brīdi stāvējusi un blenzusi man virsū kaut ko jautā. tā kā to dara tik klusu, ka nekas nav dzirdams, tad prasu:
- ko?
- tev vārds ir? (arī drausmīgi klusu).
- ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ravejsledzejs. (kas ta man ko neatbildēt. turpinu malkot).
- kur tu dzīvo?
- Liepājā.
vēl kādu brīdi blenzusi man virsū šamā atkāpjas un aizdods pie rindas, kas sastājusies pie hanzomāta. tur kādu brīdi pamīcījusies, laikam secināja, ka ir puslīdz drošs attālums, pagriežas pret mani un atkal blenž. es neko. piebeidzu savu pēdējo balzāma malku, paņemu savas pekeles un dodos prom.tā ij nesapratu, ko jamā gribēja... |
