Zelta zutis - Komentāri

ar mani taču nepavisam nav labi. vakar biju aizgājis ciemos iealot. tādas atrakcijas mēdz notikt un tas jau nav nekas diži dīvains, bet... tur bija šunelis. es jau nebūtu es, ja nepakasītu lopu aiz auss. galu galā es tā parasti daru. šunelis neko tikai kādā brīdī tā vakara gaitā, kad ne reizi vien ir pabužināts un paņurcīts, ņēma un nolaizīja man purnu. arī nekas dīvains. suņi tā mēdz darīt. bet... nepagāja ne minūte, kad man deguns ir kā biete, acis asaro tā, ka es neko vairs neredzu (pareizāk sakot caur to slapjumu gaismu no tumsas atšķiru). nu čo za figņa?! pirms dažiem gadiem tak man pašam bija suns un nekādas tādas atrakcijas mans ķermenis neizspēlēja. un vēl šodien man purns aizpampis it kā es cūčiņu būtu atrāvies. un man ko tagad šitā vienmēr būs, kad es suni satikšu vai arī tikai šis te viens tāds īpaši indīgs pagadījies?...