Zelta zutis - Komentāri

iznāku ārā no palātas, kurā ievietots mans tēvs. gaitenī ir vecs onka - pacients. mani ieraugot onka izdod neartikulētu skaņu, kuru nevaru pierakstīt, jo tās atveidošanai man nav zināmi burti. vismaz tie burti, kurus esmu iemācījies tam neder. aptvēris, ka es esmu promejošs, onka steidz pajautāt:
-kas jūs esat?
- o_o cilvēks...
-nē, ne tā. kas jūs esat? vispārībā. pa dzīvi...
šeit es nosaucu savu specialitāti. onkam acis ieplešas tik plaši kā es neesmu nemaz cilvēkam redzējis. centrālais dators brīkšķ un brakšķ. saņemtie dati apstrādei nepakļaujas, bet tiek izdots ārā paziņojums:
-visu cieņu..., kas ir arī sarunas nobeiguma un atvadīšanās frāze. ejot prom, es dzirdu kā man aiz muguras onkas galvā griežas zobrati un čīkst eņģes ij visa sistēma cīnās, lai nebūtu jāveic restartēšanās no pašiem pamatu pamatiem - gametu saplūšanas...