Zelta zutis - Komentāri

vakar es biju izcili riebīgs. es iepirkos un atriebos.

biju iegājis bodē. iekrāmēju rateļos to un šo. vilkos tālāk. pie plaukta, no kura man vajadzēja pajemt sīkumu, stāvēja viena ķotka, pareizāk sakot, nevis ķotka, bet pakaļa aiz iepirkumratiem. vobšem, bābietis nolicis aiz sevis ratus tā, ka tuvumā plauktiem netikt, rakņājas (paņem vienu štruntu apgroza no visām pusēm un tad ņem nākamo u.t.t.t)... vandās kā reiz pa apakšējiem plauktiem, līdz ar to apkārtējai pasaulei ir pieejama tikai žopa. nu tā kā es nezinu, kā ir jāuzrunā pakaļas, it īpaši, ja uzrunāšanai būtu jāķērc pa puspagastu attāluma dēļ, es gaidīju, kamēr ķotka ieņems cilvēka cieņu nepazemojošu stāvokli. tā kā tas parasīja laiku,- kļuvu ērcīgs. kā šamā vairs nebija absolūtās žopas stāvoklī,- tiku pie sava pēdējā štrunta, ko vakar gribēju nopirkt.

pēc tam virzījos uz kasu pusi. saskāros ar to, ka manis izvēlētajā ejā ir nokrāmētas aluskastes tā, ka ar rateļiem tām ne apkārt apbraukt, ne pāri pārkāpt... nākas nvirzīties no uzņemtā maršruta, lai tomēr tiktu līdz kasēm. iebraucu citā (paralēlajā ejā). bet tur... priekšā jau pieminētā ķotka... it kā virzās uz to pusi, kur es. bet... BET! izdomā, ka šamai vajag mainīt kustības trajektōriju! jop tvaju maķ, žopu un visu pārējo! iepirkumratiņi ir īpaši sarežģīti vadāms mehānisms. sarežģītākais no tehnikas brīnumiem! kamēr ķotka saobrazila kā šamos novirzīt starpplauktu ejā pa kreisi - paralizēta 'transporta' plūsma uz vairākām minūtēm - ne uz priekšu, ne vairs, ne vēl kaut kur... vobšem kļuvu jau izcili nīgrs. kad nu šamā aizvācās no ceļa un kustība starp plauktiem atjaunojās - es veiksmīgi tiku līdz kasei. es sakrāmēju savus produktus uz tās ļūcošās lentas un ļāvu visam ritēt savu gaitu. kad kasiere izpīkstināja manus produktus, kā parasti metu tos ratiņos, lai ātrāk aizvāktos no kases un varētu tos skaisti savā nodabā sazipot somā. bet radās SITUĀCIJA. pēdējais no pērkamajiem produktiem bija saldie kartupeļi. pārdevēja tos apskata. saprot, kas tie ir. tad skatās savos plastmasā ieskautajos papīros, kuru skaitli jāievada kases aparātā, lai izlaistu šamos cauri un es varētu beidzot samaksāt. izskata un konstatē, ka nav viņai tur tāda skaitļa, kas attiektos uz saldajiem kartupeļiem. meitene sāk apspriesties ar kasieri no otras kases. šajā brīdī es paskatos uz ļaužiem, kas stāv aiz manis. tieši aiz manis ir vīrs, kurš sakrāmējis uz letes bundžiņu alu, tālāk izkrāmējusi baisu mantu kaudzi stāv jau pieminētā ķotka, tad stāv vēl viens sievišķis, tad tuvojas ar savām precēm vēl viens... vobšem, kamēr pārdevējas apspriežas,- izveidojas padsmitcilvēku šaura bezizeja. pārdevējas noskaidro, ka nevienai nav tā ciparu kombinācija. mana pārdevēja aiziet apskatīties, kas ir uz cenu lapeles pie ķoča, kur tie saldie karpeļi sakrāmēti. vdreug tas skaitlis, ko šamai vajag tur ir. atnāk atpakaļ - nekā. poņas nekādas par to, kā man tos saldtupeņus notirgot. meitene pamana starp plauktu rindām kolēģi un pasauc šamo. tā atnāk. pa abām izskata to savu listi. vajadzīgā skaitļu kombinācija tur vēl no nekurienes nav uzmaterializējusies. atsauktā meitene piesēžas pie savas kases un izskata visu, kas šamai ir. saldiem kartupeļiem vajadzīgā skaitļa nav. visas trīs apspriežas. mēs ar vīrieti, kurš atrodas rindā aiz manis pārmijam dažus vārdus un ķiķinam par situāciju. ķotka ņerkst un mēģina iestāstīt pārdevējām, ka šādā gadījumā būtu laicīgi jāaizver kase, lai citi neiestātos rindā un neiesprūstu šaurā bezizejā (nu kase jāaizklapē vēl pirms es tā teikt tieku līdz bodniecei, ja). pārdevējas vispār uz šamās ņerkstēšanu nereaģē. mēs ar to vīrišķi, kas aiz manis ar saviem aliņiem iesprūdis, ķiķinam. viena no pārdevējām pievēršas mums un tad nu mēs trijatā uzjautrināmies par situāciju. ķotka ņerkst. vēl viena no pārdevējām čerez skaļruni izsauc vēl kādu sievišķi. tā atnāk un atraujas jautājumu - kā var notirgot tās batātes. sievišķis paskaidro, ka ar skaitli no tās listes, kas ir pārdevējām. mēs ar vīrišķi, kas aiz manis gaida, knapi valdām rēku; ķotka aiz mums, atkārtu žokli, apklust (diemžēl tikai uz brīdi)... atsauktais sievišķis arī izskata to listi un saldos kartupeļus neatrod. atsauktais sievišķis aiziet un apskatās uz tās cenu lapas, kas ir pie ķoča ar saldajiem kartupeļiem un arī neatrod tur vajadzīgo skaitli... ķotka jau izskatās, ka uzsprāgs; visi pārējie padsmit cilvēku šaurajā bezizejā vai nu vienkārši stāv vai pļāpājot ķiķina par situāciju. atsauktais sievišķis pasaka, ka aizies apjautāties priekšniekam, ko ir jādara, lai varētu tās batātes man notirgot. pazūd uz vairākām minūtēm. tad atnāk un pastāsta, ka tā kā batātēm un vīnogām ir viena cena, tad ir jāvada iekšā vīnogām paredzētais skaitlis - nafig sistēmā vadīt iekšā divus dažādus produktus ar dažādiem skaitļiem, ja cena ta viena. priekšniecība tā bijusi izdomājusi...

gala rezultātā es ar savām batātēm tirdzniecību noštopēju uz padsmit minūtēm, iesprostojot šaurā bezizejā to ķotku, kas mani saērcināja... mani ērcināt nedrīkst, ka es jums saku. es esmu izcili riebīgs tēviņš - tās batātes bija pirmais, ko es tai bodē paņēmu; vēl pirms es biju ar to ķotku sasaticies. mani ne tikai ķēķī nedrīkst ielaist. mani pat veikalos nedrīkst laist iekšā :D