Zelta zutis - Komentāri

esmu sev vēl nedaudz laiku izbrīvējis, līdz ar to varu pastāstīt vēl par atvaļinājumu.

tātad piektā diena 22.02.2012.

kad no rīta tiek izlīsts ārā no gultas,- skats aiz loga ir patīkams - lietus ir beidzies, arī mākoņi sauli ne pārāk slēpj. pēc ieturēšanās (tādām milzīgām un kārtīgām brokastīm) dodamies iekarot Sirakūzas un saprast, kas tad šai miestā ir labs un skaists. sākām savu klaiņošanu ar aizvilkšanos līdz jūŗai. it kā jau vētra bija beigusies kaut kad naktī, bet jūŗa bija vēl nemierīga. tur tad arī tika diezgan sirsnīgi saknipsētas visādas viļņu šļakatas:










lai jums rastos priekšstats par viļņu augstumu, tad te vēl kāda bilde, kur par mērvienību ir novietots arī čeloveks. šitas konkrētais personāžs ir garāks par mani, ja kas ;o)


un vēl:


no jūŗas puses Sirakūzas izskatās šādi:









pēc jūras ainavu ievērtēšanas mēs ielīdām dziļāk pilsētā paklaiņot. nu un tā staigājot gadījās uziet visnotaļ jauku strūklaku:



kad kādu laiku bijām klīduši, atļāvāmies piepakaļoties kādā kafužņikā un parūpēties par kaut ko iemalkojamu kuņģīšu apmierināšanai. pēc tam mēs vēl kādu brīdi paklaiņojām pa to pilsētu (nu bijām kaut kā pamanījušies aizklīst tā labi patālu no auto). kad tā tīri nemanot bija pienākusi jau pēcpusdiena, beidzot izkasījāmies un braucām prom. ceļš no Sirakūzām mūs veda Palacōlo Akreide virzienā, ja pa ceļam uz šo miestiņu man bija vēlēšanās piestāt un pastaigāties pa kādas mazupītes gultni. nu ir man tāds dīvains hobijs - staigāt pa upēm ;o) nu labi es ne tikai staigāju pa upēm, es jau staigājot pamanos izdarīt vēl visādas citas perversas darbības ;o) bet tas nu tā... tad nu pēc tam, kad manas izvirtušās tieksmes tapa apmierinātas, mēs devāmies tālāk uz pašu Palacōlo Akreidi, lai pavazātos pa šo mazmiestu. mazpilsētiņa ir jauka un, ja nu kādam gadās tai braukt garām, ir vērts piestāt un izstaigāt.

apnika rakstīt tik daudz burtus. šodienai pietiks. par piekto dienu un pārējo - turpinājums sekos ;o)