lūk, kāpēc man patīk cilvēki ar bioloģisku izglītību (vai kādu no tai pakārtotām zinātņu nozarēm, piemēram, dakteri)! viņi netaisa problēmas tur, kur to nav, un ir apveltītoi ar tādu humora izjūtu, kuru pat es spēju saprast.
bet tie, kas līķi vispār nav redzējuši, nemaz nerunājot par ķiškām uz galda, kaut kā dīvaini reaģē uz visu viselementārāko. ar viņiem man ir grūti runāt un saprašanās arī ir apgrūtināta. vienkāršāk ir ar tiem, kas saprot kā tas ir - paņemt un ietriekt skalpeli starp ribām beigtai vai dzīvai gaļai.
/vot, šito man tikai tagad izdevās verbāli noformulēt. un līdz tam mani noveda kā reizi tikko notikušā sarakste ar vienu biolopoloģijas pārstāvi... |
arī cilvēkam, kuram nav kauns būt cilvēkam, nav izglītības. bet es ta viņu uzskatu par tādu, kuru ir vērc precēt.
es te runāju par vispārējo, nevis par tiem izņēmumiem, kas mani sajūsmina un manu dzīvi dažādo!