Kaut kad sen, sen es biju Rīgā. tas bija tais senajos laikos, kad man vēl atvaļinājums bija. lai arī mana vaļināšanās izvērtās tāda, kurā es strādāju vairāk kā darba laikā, tomēr Rīgu redzēt paspēju:  ;
 ;
un Durlandes klasika  .
nedaudz nesenāks notikums. biju aizkomandēts uz Frankfurti. tur redzēju kaut ko burvīgu, bet Jums to nesaprast. to saprast var tikai tikpat ķerti čeloveki kā es, bet pa visu Durlandi kopā ir vēl viens tāds un cibā viņa nav, tāpēc savas sajūsmas vopļas es te vispār nerakstīšu. par Frankfurti es iesāku rakstīt, jo atcerējos anekdoti:
aiziet vīriņš pie statistiķa un pajautā:
-kāda ir varbūtība, ka es, ejot pa ielu, ieraudzīšu dinozauru?
statistiķis rēķina, rēķina un sarēķina, ka varbūtība 0,000000..kautkāds štrunts.
vīriņš aiziet pie cita statistiķa un uzdod tam to pašu jautājumu un uzreiz saņem atbildi:
-50% varbūtība jeb 1:1.
-!?...
-nu vai nu ieraudzīsiet vai neieraudzīsiet.
tā kā es esmu no tiem, kas piekrīt tam otram statistiķim, tad dinozaurs uz ielas man nekādu izbrīnu neizraisa. i tago  .
tagad gan es turpinu strādāt un sakarā ar apbērnošanos man brīva laika vairs galīgi nav, pie tā es tikšu kaut kad, kad mazuļi būs paaugušies un varēs daļu no viņiem apslaktēt paternitātes noskaidrošanai. visādi citādi dzīve manā mazmiestā rit savu gaitu, proti,  . |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
