|
šorīt iegāju gulēt ap plkst trim naktī. kā reiz pēc astoņu splepkavību paveikšanas. atlikušajām man vairs nebija ne spēka, ne līdzekļu (tās paveicu šodien jau darbā). pamodos nesaprotot ne rīta, ne vakara... kad ieskatījos ļipofonā - 06:37. bļeģ! - vienīgais, ko spēju nodomāt. verbalizācija neizdevās. tad atkritis gultā vēl kādu stundu pavadīju slīpi kaut kādā dīvainā stāvoklī starp miegu un nomodu, kurš man beigās jau tā apriebās, ka līdu no gultas ārā un mēģināju panākt šī stāvokļa pārbīdīšanu pilnīgas pamošanās virzienā. diezgan neveiksmīgi, jāatzīst. uz darbu atvilkos pusautopilotā. dzeru jau nezkuro kafiju, bet tam jau vairs nav nekādas nozīmes. Atmoda nenāk. viņa šodien ir paņēmusi brīvdienu un vai nu guļ vai kaut kur dzerstās kopā ar Apziņu. un šodien vakarā man atkal ir jābūt uz 'mēles'. t.i. šonakt (pareizāk sakot, rītrītā) ātrāk par kādiem trim randiņu ar Morfeju drīkstu aizmirst... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
