nu tad pāris vārdu vēl par manu jaunāko dvīņubrāli. nu tātad es te visu laiku ar viņu jājos - te to viņam, te šito... da i vispār, kad iru ap viņu savu muti nodzesinājis,- jautāju: jautājumi ir?... vienmēr es tikai saņemu atbildi: pagaidām nav. i tavo, es vispār nezinu, kas viņu interesē un ko šams grib zināt. visu laiku sanāk, ka es šam pisties mācu, bet tā arī nevaru saprast vai tas ir tas, ko šams grib. nu vot tad nu šonedēļ kaut kādā brīdī šams ir pļāpājis ar manu priekšnieci. (nu tā kā es Junkurzemē pa naktīm seksu meklēju, bet viņš no rītiem pišas pagrabā /kad es vēl guļu/, tad viņiem abiem papļāpāšanai laika cik uziet). nu un pāris vārdos priekšniece man to visu, ko ar šamo ir izrunājusi, atreferēja - es esot foršs, šams esot ļoti daudz uzzinājis un esot ārkārtīgi apmierināts ar paraksi pie manis...
bet, bļins, ja viņš pats nesāks man uzdot jautājumus,- man beigsies idejas par to, ko viņam varētu pastāstīt un iemācīt. es vēl neesmu paspējis iemācīties domāt pats savā vietā, kur nu vēl citu!
p.s. un nākammēnes man būs studente. kaut kāda Annuška (vai kas tamlīdzīgs). a kā pisties māca bābiešiem? vot šito figņu es vispār nerubīju... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
