|
un es, riebeklis tāds, tagad savu jaunāko dvīņubrāli sadzirdījis ar tēju vilkšu ārā tai donnerveterā uz daudzām stundām liedēties (kamēr man apniks būt izlijušam cauri slapjam, kas pie manas plānprātības ir visai apšaubāmi). nē, nu dažreiz man parādās kaut kas līdzīgs jūtām un patiesi kļūst žēl cilvēku, kam gadījusies tā nelaime ar mani iepazīties... /tos, kas ir pamanījušies pat kļūt par maniem draugiem es vispār nesaprotu; bet nu es nesaprotu jau arī to kā es pats ar sevi esmu spējīgs +/- pastāvēt vienā dimensijā/... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
