|
šonakt sapnis sākās ar vulkāna izvirdumu Londonā. Dūmi un akmeņi pa gaisu, lava uz visām pusēm. ēkas liesmo, čeloveki jūk uz visām pusēm, kur nu kurais. vārdsakot - elle un Gambija. darbība turpinās Liepājā. arī vulkāna izvirdums. lava biezāka, plūst lēnāk. čeloveki ar laivām, jahtām vai kuģiem brauc no pilsētas prom. degt nekas vēl nedeg. daļa ļaužu nevis dodas jūŗā iekšā, bet, gan rāpjas augšā milzīgā kalnu masīvā, kas sākas tieši no pilsētas robežās uz Grobiņas pusi. kur tur ir tāds kalnu masīvs – neatminu manījis. bet, ja jau tur arī manis nemanīts vulkāns plosās, tad var jau arī kalnu masīvs atrasties. tātad es te tādas apokaliptiskas ekšena ainiņas skatos. Holivudas filmas nestāv ne tuvu. darbības turpinājumā – esmu ellē. nu un kritušais eņģelīt's man piedāvā visu ko, vai es negribu to, varbūt šo, bet varūt es vēlos, lai viņš priekš manis vēl ko citu sastrādātu. es uz viņu skatos un tik saku – nē un nē. a šim rokā dažas ķiplokdaiviņas. viņš man vēl kārtējo reizi uzmācas ar to, vai man tiešām nav nekādu vēlēšanos. es – nē. tad pagriežos, lai dotos projām, un pilnīgi spontāni, pagriezis galvu atpakaļ pasaku, ka, ja nu vienīgi viņš man varētu kādu ķiploku iedot. tā teikt, man ķiploki garšo un ellē izaudzētie ķiploki varētu būt kreptīgāki nekā tie ķīniešu ķiploki, ko lielbodēs tirgo. es varētu pamēģināt tos paaudzēt un paskatīties, kas tur sanāktu. pēc šitā paziņojuma viņa ģīmis pilnībā pārvēršas un ar absolūta wtf!!! izteiksmi sejā tādā kā pusautopilota stāvoklī viņš ieber man rokās tās ķiplokdaiviņas. un turpina uz mani blisināt savas acis kā galīgi lēmēts. es ar ķiplokiem saujā eju prom un pamostos. tagad tā arī nezinu, ko domāt – esmu es savu dvēseli nopārdevis vai neesmu. katrā gadījumā ķiplokus es sev blakus gultā neatradu. speciāli pārbaudīju.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
