vai arī (ne)dienas...
vispār virtuves esamība ir kaut kas šausmīgs. it īpaši, ja ir divas brīvas dienas un nav nekāda noskaņojuma vazāties apkārt pa pasauli. rezultātā tu cilvēks pagatavo sev ēst, iekārtojies pie datora, lai paēstu un noskatītos arī kādu filmu ij... šķīvja tukšošanas laikā ir radusies IDEJA. rezultātā - filma tiek nopauzēta un tās dialogu troksni nomanta katliņu grabināšana, kas noved pie ēšanas turpināšanas... un tā divas dienas. pēc kārtas...
bet nu šoreiz aktivitātes beidzās ar to, ka man izdevās arī šeit nopērkamos skābos kāpostus paštovēt tā, lai būtu garšīgi. (kaut kā nepareizi te viņi tiek skābēti, jo štovēšanas laikā tiem uzrodas vecas trauklupatas piegarša, kas nemaz nav patīkama). un vēl es pagatavoju zirņu biezputru. kaut kas absolūti prosts, bet izrādās, ka to es nebiju gatavojis vairāk kā trīs gadus. nav brīnums, ka tad, kad es veikalā ieraudzīju zirņu pusītes - siekalas saskrēja mutē no domas vien par biezputru.
i tago - kamajamo es šodien gatavošu? |