biju aizgājis paēst. it kā jau nekas. bet nu tā kā šoreiz sagadījies, ka ēstūzim ir penžu uzlidojums tieši tad, kad es gribu ēst,- nācās piesēst pie loga un pusdienot, vērojot ļautiņu staigāšanu pa ielu. tā nu es mierīgi ēdu un - aššš!... gandrīz aizrijos - Briņģis! ieskatos tā cītīgāk šamam snurķī - nē, nav tomēr. bet uz dažām sekundēm žoklis atkārās. nu tik līdzīgs. šitā jau var galu dabūt. vso! no šīs dienas apņemos, ja mans galdiš būs aizjemts,- neslinkošu, bet vilkšos uz kādu no tālākām ēstuvēm (līdz kuramējām no šitās vietas ir par kādu pusminūti tālāk jāiet), pārāk jau nu bīstami dzīvībai ir sēdēt un ēst tieši pie loga. |