nevaru nomierināties par tiem sklanda raušiem... tad, kad mamma tos gatavo,- tā rudzu miltu mīklas ķobsītis iznāk tik ciets, ka zobus ēdot var izlauzt, bet burkānu ķēpa ir ar to pretīgo salkano termiski apstrādāto burkānu garšu, kuru es sevī iedabūt iekāšā nevaru.
it kā tak sklanda raušu gatavošana nav nekas sarežģīts. prosta bezraugu mīkla no rudzu miltiem un burkānu ķēpa.
nu es - absolūtais analfabēts virtuvē - sataisīju to mīklu un to ķēpu. ar ķēpu gan bija problēmas, jo es savā šuplādē ar garšvielām atklāju tādu nabadzību, ka pusstundu nevarēju izdomāt, ko piešaut klāt, lai nebūtu tā salkanā garša.
nu izcepu. jau ņemot ārā sapratu, ka man tie sklanda rauši nav sanākuši kā mammai. tas, ko es ņēmu ārā, bija kaut kas mīksts un pufīgs. nu pats jau arī saņēmos un nogaršoju. rezultātā no visa tā sklanda raušu daudzuma es apēdu kādus padsmit. bet no mammas gatavotajiem vairāk par pāris kumosiem ar piespiešanos es sevī nespēju iedabūt...
līdz ar to mani tagad interesē, kamie skalnda rauši ir sklanda rausīgāki? un, ja mammas sklanda rauši ir skklanda rausīgāki par manējiem, tad - ko es darīju nepareizi šamos gatavojot? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
