pasaule ir spējīga izdot dažādas dīvainas skaņas. vislabāk to var pamanīt tādās bezmiega naktīs kā šī, kad tu guli un, mēģinot aizmigt, laiku īsini, ieklausoties naktī... kad apzinies, ka miega pele ar savu vezumu ir aizmirsusi piestāt un pabraukusi tev garām, bet kaut kā līdz rītam ir jānodzīvo. no iedomātu aitu skaitīšanas jau jēgas ir vēl mazāk, bet ieklausīšanās pasaulē vismaz ir interesanta nodarbe, kad šķiet, ka viss pasaules laiks ir tev piešķirts un līdz rītam ir vairāk nekā mūžība. |