par mazgāšanos.
lai ko arī neteiktu TV un nerakstītu māsmēdītāji par ziepju labumu, tomēr biolopistiem ir zināms, ka tas kā mūsdienu cilvēks mazgājas, ir kaitīgi veselībai. arī man tas ir zināms. un tomēr, lai kā arī negribētos to atzīt – es tomēr brīžam ļaujos šim grēkam un nomazgājos... varētu jau mēģināt izlikties un mazināt grēka smagumu un teikt, ka es to nedaru katru dienu vai ka es ziepes nelietoju, bet... nu var jau būt, ka kaimiņmājas Vaņu šitā izdotos piemānīt, bet ne jau nu pašams sevi. tad nu arī nolēmu atzīties un uzrakstī tar to, ka es mazgājos... mazgājos ne tikai šeit, bet darīju to arī LV. tiesa gan process tur un šeit zināmā mērā atšķiras. tur es pārsvarā centos saorganizēt visu tā, lai varētu laiku pa laikam uz kādu stundu pazust no apkārtējās pasaules un ielīst vannā. ta i ūdeni, kurā mērcēties taisīju dažādu – vai nu vērmeļu, kumelīšu vai citu lakstu novārījumu, vai Stendera rožu burbuļbumbu, vai ar priežeļļu, vai arī ar kādu citu smacinieku bagātinātu, tā teikt, ja jau izvirst, tad po krupnomu. savukārt, tagad te Fāterlandē vannu esmu lietojis tikai divas reizes, lai gan esmu šeit jau sen. pašam neizprotamu iemeslu dēļ es lienu dušā. pie kam, ja LV es vannā parasti līdu vai nu pēcpusdienā vai pašā vakarā, tad šeit dušā es eju no paša rīta (parasti pirms vēl sāk zvanīt modinātājs ar paziņojumu, ka ir pienācis laiks celties). interesanti, kā būtu mainījusies mana uzvedība, ja es būtu pārvācies dzīvot uz ziemeļiem, nevis dienvidiem?...
|