Zelta zutis - Komentāri

šoreiz atļaušos rakstīt par uzvedības atšķirībām, kur novērojuma objekts neesmu es, bet citi.

tad nu, lūk, sēdēju es kafeinīcā un malkoju alu (bet par alu būs atsevišķs ieraksts). ij ienāca pāris ar diviem mazuļiem. iekortelējās pie galdiņa ij bērnu iesprauda kafūža sīkmazuļbeņķī; otrs sīks bija jau tik liels, ka pats varēja sēdēt krēslā. šamie dzer kapeju, lielsīks ēd kūku un mazsīkam arī kaut kas žļembājams ir piešķirts (nebiju tik tuvu, lai saprastu kas tas tāds ir). ij viss būtu labi, ja mazsīks neizdomātu, ka pasaule ir pretīga. vobšem sākās niķis un istēriska ķērkšana pa puspagastu. uz to noreaģēja tēvs, kurš izvilka bļauri no sīkmazuļbeņķa iesprostojuma un, pasitis sīku padusē, izgāja no kafeinīcas ārā uz ielas. un pat man, kurš bērnus ciest nevar kā šķiru, vairs netraucēja tā ķērkšana. turklāt vēl sīka izstiepšana ārā bija ļoti pareiza rīcība arī tādēļ, ka šams bija tajā vecumā, kad bērns taisa histēriju, ja ir publika. tajā brīdī kafūzis bija diezgan pilns ar cilvēkiem, tātad publika bija. izolējam sīku no publikas un radām viņam apstākļus, kad vairs nav jēgas ķērkt. rezultātā īsu brīdi pēc sīka iznešanas ārā iestājās klusums un šams tika ienests atpakaļ. LV kafūžos vai restūžos es nekad vēl neesmu novērojis, ka ķērcošu sīku uz brīdi aizvāc. man ir gadījušās tikai situācijas, kur sīku vai nu mēģina apklusināt tur pat vai nemēģina apklusināt vispār.