Tātad esmu vēl nedaudz laika pavadījis skatoties filmas. Tad nu pāris vārdos par skatīto.
A single man astoņus mēnešus pēc sava dzīves biedra nāves universitātes profesors gatavojas izdarīt pašnāvību un pašās beigās, kad pārdomā nomirst ar sirdstrieku.visā visumā jauka filmiņa, bet nekas īpašs, vismaz nekas tāds, kas mani uzrunātu.
Bent. nav gluži pirmā svaiguma filma (1997), bet nebiju redzējis. filma par mīlestību fašistu koncentrācijas nometnās. bet filmā praktiski nekas no tā, kas reāli tai laikā nometnēs darījās nav parādīts. tā ir tā daļa, ko pats skatītājs piedomā klāt, izejot no savām vēstures zināšanām (viena pārgriezta rīkle, viena piekaušans un viena nošaušana nav nekas salīdzinot ar to, kas darījās realitātē). tā kā filmu var skatīties arī tie, kam bail saskarties ar ciešanu attēlošanu uz ekrāna. Starp citu, Haleja komēta, ja neesi šo filmu redzējis – iesaku. Tev varētu patikt.
Boys love. Mamia – profesionāls žurnālists, kuram jāraksta raksts par Noelu – mākslinieku. filmā ir atsevišķi burvīgi dialogi. vietām ir iekļauti dažādu gudru cilvēku izteicienu citāti (ar visām atsaucēm uz autoru). filma bez hapīenda, tā kā filmu var skatīties normāli cilvēki, nevis Svētmeža standartprodukcijas patērētēji.
Das stumme Spiel des Windes. šķībacaino filma. ar tām man vienmēr ir problēmas. vienkārši nevaru iebraukt ar pirmo skatīšanās reizi. bija atsevišķas vietas, kas mani sajūsmināja, bet kopumā par pašu filmu neko pateikt nevaru. vismaz pagaidām...
Moreno. Bronza. viens čeloveks aizbrauc uz Filipīnām filmēt dokumentālo filmu. un tad nu sižets par to, kā viņam tur iet un brīžiem tiek demonstrētas viņa atmiņas par to kā bija tur, no kurienes šams ir atbraucis. nekad neesmu sapratis kā var dzīvot, ja lēmumus tavā vietā pieņem citi. un te ir tieši par to, ka vecāki savā starpā nolemj kā saprecinās savus bērnus. nu i meituškām iespēja izvairīties no negribama vīra ir pašnāvība, kas arī brīžiem tiek izdarīta. lai arī filma nav nekas īpašs, tā tomēr liek nedaudz apmaisīt to putru, kas atrodas smadzeņpodā.
My fair son. arī šķībacaino filma. šo un to nesapratu. piemēram, kā viena cilvēka izdvestas divas skaņas var tikt titros atveidots kā pagarš divu cilvēku dialogs, bet divu cilvēku vairāku minūšu dialogs izteikts ar pieciem vārdiem (es saskaitīju; man bija daudz laika skaitīt vārdus tā dialoga laikā...). bet tas nu tā laikam vienkārši piekasīšanās ;o) pati filma ir par vientulību. pie kam ja es esmu vientuļš, tad manam dēlam arī būs tādam pat būt, ij ar naudu nokārtošu, lai arī tā būtu... tā teikt manam bērnam būs jādzīvo tieši pēc tāda paša dzīves modeļa pēc kāda dzīvoju es, un atkāpes netiks pieļautas...
The Garden. Džārmuša filma. ļoti daudz simbolu, nepārtrauktas atsauces uz bībeli. pārsvarā tikai un vienīgi simbolu valoda, teksta ir ļoti maz. smadzeņpoda putras maisāmā filma. bet kaifot var par to, ko ir sastrādājis operators. tā ir vienkārši bauda. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
