|
| 27. Aug 2008 @ 20:58  |
---|
un vēl man ir iepaticies pazust. pazust no mājām, nebūt pie neta, ar nosprāgušu telefonu un ne par ko nedomāt. man tik ļoti ir iepaticies pazust, ka kādu dienu es vienkārši iziešu no mājām un vairs neatradīšos. vienkāršu būšu kaut kur nebūtībā. tā vienkārši &ndash vairs nebūšu. vai tas nav lieliski? |
Man ik pa laikam arī uznāk tāda vēlme. Kārtējo reizi pazust, bet uz neatgriešanos:))
vai ne ;o) kaut kas absolūti burvīgs ;o)
Ne tikai burvīgs, bet ik pa laikam īstenojams kā nepieciešamība pēc elpošanas:)
nu kapēc gan ir jāizdomā visādas šitādas lietas?
to vilinošās burvības dēļ.
Hmmm - man sāk šķist, ka jums visiem ir jāpdzer antidepresanti, jo tad skats uz dzīvī kļūs labāks un vairs negribēsiet nekur pazust, ne izust, ne atslēgties utt.
:)
nav labāka antidepresanta par dzīvi! letāls iznākums garantēts ;o)
:D
dzīvei letāls iznākums ir garantēts arī bez antidepresanta līdzdalības :) dažos gadījumos gan tas var šo brīdi novilcināt :)))
Bet nopietni!!!
Man te kādu gadu atpakaļ uznāca baigi negatīvais periods dzīvē, kad nu viss piegriezās un ar bija visādas vēlmes pazust un ko tur vēl, plus vēl kādu gadu bija nomocījis riktīgs hronisks bezmiegs, tad aizgāju pie ārsta, kurš man mazās devās izrakstīja antidepresantu (reksitīnu, ja nemaldos), ko padzēru kādus pāris mēnešus - un tagd ir pilnīgi ok. Sen nekādas drapes neesmu dzēris. antidepresantam ir viena baigi pozitīvā īpašība - vienā brīdī, kad tas ir sasniedzis savu pietiekamo farmakoloģisko koncentrāciju smadzenēs, ir tāds kā klikšķis, pēc kura uz savām problēmām tu paskaties ļoti kritiski un saproti, ka īstenībā tās nekādas problēmas nav ;)
bet man nav nekādu problēmu! ko man tagad darīt?
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |