vēl jo projām nespēju noticēt, ka tas tiešām notika. ka biji šeit. mēs runājām par Viljamsu, tulkotājiem (es šodien pat pavandījos grāmatu plauktā un apskatījos kā sauc to tulkotāju, kuru es uzskatu par visūdīgāko no visiem; L. Vītola), par jauniegūtām grāmatām... sapriecājos par to, ka Tu atklāji, ka V. Bisenieka atdzejojumā Rilke nav gluži tas, kas orģinālā...
klausos kā negaiss plosās aiz loga, kā akvārijā plunkšķinās dūņlēcēji un domāju par Tavu līdzību ar Haleja komētu. |