man te viens puisis pajautāja, kādu darbu tad es rudenī gribētu. vai atkal skolu... atklāti sakot, nav ne mazākās nojēgas. kā vienmēr, es nezinu. es nekad neesmu izdomājis, ko es gribu, un nekad neesmu izvirzījis prasības kādam ir jābūt darbam (nu gandrīz nekādas prasības). man parasti ir bijusi apjausma, kad man vajag sākt strādāt. un vienmēr darbs ir ņēmis un materializējies manā priekšā, pie kam tieši piemērotakais tā brīža situācijai manā dzīvē. un naudas sapelnīšanas ziņā mana dzīve turpināsies tik pat ideāli kā līdz šim. runa ir par rudeni. rudenī ideālākais variants pieteiksies. pie tam man vēl ir tas pluss, ka ideālākais variants var būt gan iespēja strādāt, gan iespēja nestrādāt. kaut kas konkretizēties sāks tikai vasaras vidū, kad man atkal būs nedaudz jāsasprindzina smadzenes, lai kārtējo reizi dzīvei pateiktu - jā. tieši īstajā brīdī.
ek, ja vēl kāda cita dzīves joma man būtu tik pat veiksmīga... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
