gadās, ka laiku pa laikam es sev atgādinu, ka vēlēties nedrīkst, jo piepildās taču! un to es laiku pa laikam atgādinu arī citiem. to es pasāku darīt jau pasen, kad kaut kur izlasīju par kādu cilvēku, kura vēlēšanās piepildījās. stāsts bija aptuveni šāds (brīva mana improvizācija, paļaujoties uz sūdīgu atmiņu un manu pārāk dzīvo fantāziju):
Reiz dzīvoja kāds gara auguma puisis. viņš bija tik gara uuguma puisis, ka pat visgarākās meitas nesniedzās viņam līdz plecam. tā nu viņš dzīvoja un meklēja sev piemērotu līgavu (nu vismaz līdz plecam lai būtu!), bet nekā... pakāpeniski puisiem izkristalizējās vēlēšanās - kļūt augumā īsākam. dīvaina un visai neprātīga, bet, ja nu... par kādiem centimetriem divdesmit, tad vismaz būs kāda iespēja atrast līgavu, kas viņam vismaz līdz plecam būtu. Laiks gāja. un pienāca diena, kad puiša vēlēšanās piepildījās. viņš tiešām kļuva augumā īsāks par kādiem divdesmit centimetriem brīdī, kad viņa kakls iepazinās ar giljotīnas asmeni...
tā ja... vēlēšanās piepildās. tāpēc labāk būtu iemācīties vispār neko nevēlēties. es cenšos, bet man vēl nesanāk... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
