Zelta zutis - Komentāri

Lieldienas. snieg sniegs. viens otru apsveic. pat cibā te par to runā. traukos ar olām sitas, tad vēl vecāki piezvana, jo Lieldienas taču. tāds, lūk, iemesls piezvanīt.

bet es? ko es daru?... gandrīz visu dienu biju izslēdzis telefonu. uzrakstīju vienu pusotras lappuses garu tekstu. vajadzēja atvieglot sirdi un prātu. tagad, kad esmu pabarojis bērnu, es mierīgi palasīšu grāmatu, tad nedaudz pastrādāšu. jūtu, ka vajag.

un, jā, šis ir pirmais gads, kad neesmu krāsojis olas vai kā citādi iesaistījies Lieldienu izdarībās. viena skolnieka apsveikums, vecāku zvans un viena saņemta īsziņa ar pantiņu par krāsainām olām, taču neskaitās. tāda mierīga un jauka diena reti gadās. esmu to izbaudījis pilnu krūti. tagad tik jācer, ka pašā vakarā man šo noskaņu nesabojās kāds "labdaris" ar kaut ko lieldienīgu...

un, jā, tuvojas mana vārda diena un tāpēc jau pie laika es atgādinu, ka apsveikumu traukos es uzskatu par personisku apvainojumu (šajā ziņā manas domas gadu gaitā nav mainījušās). tāpat arī e-vēstules. Vēstule papīra formātā un telefona zvans kā apsveikuma forma tiek akceptēta. īsziņa atstāj mani pilnīgi vienaldzīgu. bet par vispiemērotāko apsveikšanas veidu es atzīstu ierašanos ar vīna malku un apskāvienu dāvanā (apskāvieni drīkst būt vairāk nekā viens vien ;o)). tā kā man vārda diena šogad ir otrdienā, kad es neesmu Rīgā, tad tie, kas mani vēlas apskaut drīkst ierasties piektdienas vakarā (tajā piektdienā, kas ir pēc manas vārda dienas). un par ierašanos mani drīkst arī pabrīdināt, tas būtu pat vēlams, jo es neesmu paredzējis aicināt un uzmākties cilvēkiem ar savu necilo personību, kaut gan vēl ir pietiekoši daudz laika, lai es varētu arī pārdomāt.