| |
 | 29. Jan 2008 @ 23:28  |
|---|
|
kaut kada divaina doma nedod mieru. domaju par to, kas notiktu, ja peksni manis vairs nebutu. ja es, piemeram, nomirtu. un ja ta padoma, tad butiba jau nekas nemainitos. pasaule pilnigi viss turpinatu ritet savu gaitu... un ta tas bus neatkarigi no ta vai sodien, vai pec gada, vai simts... cilvekam nav nekadas nozimes. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/103818/15187) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gailis |
|---|
| Date: |
30. Janvāris 2008 - 00:15 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nezinu, kāpēc, arī es pēdējā laikā diezgan bieži par to iedomājos. tuviniekiem būtu klapatas ar bēru organizešanu vienīgi, vcākiem sēras, kādiem pāris - skumjas, bet tā, nekas jau nemainītos
nu ja. un tas klapatas un skumjas jau ari tikai uz dazam dienam. un viss.
|
| From: | gailis |
|---|
| Date: |
30. Janvāris 2008 - 09:46 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
vecākiem tas nebūtu uz pāris dienām, pārējiem gan. diemžēl. bet varbūt labi, ka nāve nebūs kā apbēdinājums kādam, hehe, jāmēģinot tak meklēt katras lietas labās puses :) man gan tā mākslīgi uzpūstā pozitīvā domāšana izraisa smīnu, un es to nepraktizēju. kad domājas pozitīvi, tad domājas, kad nē, tad nē.
Nu labi uz dazam dienam. sapes vai nu pariet vai ari klust par pieradumu. un pieradums jau vairs nav sapigs...
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |