es gluži atklātā tekstā to neesmu teicis, bet man ir bail no visiem vārdu savienojumiem, kas būtu saistīti ar mīlestību. un tā nav tikai pagātne. pat vēl pirms visām piedzīvotajām negācijām šajā sakarā, man bija bail.
man par pavisam pieņemamu šķiet sarunas par nopišanos ar atkārtojumu kaut kad, bet bez jebkādu jūtu piesaukšanas.
šie daudzie manis vientulības gadi ir noveduši pie tā, ka būtu spējīgs būt kopā ar cilvēku, kurš man vienkārši piesolītu pakasīšanu aiz auss (dažreiz) tikai tādēļ, ka uz šīs planētas dažreiz ir pilnmēness (nu labi, nedaudz pārspīlēju)*.
bet vispār stāsts ir par to, ja kāds man kaut ko teiks par mīlestību, tad es tikšu aizdzīts. savukārt, ar mani (lai cik tas netipiski tēviņam būtu) var droši runāt par attiecībām. tikai ļubestību nedrīkst pieminēt,- mani pārņems panika...
vispār... ja tā pavisam godīgi. pat vairāk nekā godīgi... es pat būtu gatavs braukt uz Kanādu, lai apprecētos... (neskatoties uz to, ka mūžīgās bezsaistību attiecības, es uzskatu par normālāko variantu).
esmu smagi piedzēries, ja jau te ko tik personisku rakstu... tikai... ja skatās uz tilpumu, tad esmu izdzēris nožēlojami maz... ne tik daudz, lai tik ļoti atkailinātu savi... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
