tas kad bija? kad es par savu spieķīti priecājos? martā?...
tagad atkal es par to priecājos.
pa ceļam uz mājām sāka pakaļķepa sāpēt... ar vien stiprāk un stiprāk... kā es pieveicu pēdējos divsimts metrus,- nezinu; neprasiet. un kas ir par iemeslu ar nezinu. ne es paklupu, ne mežģīju... sāka sāpēt it kā ne no kā...
tagad sēžu. labi sēžu... sāpes gandrīz nejūtu, ja kāja netiek kustināta, bet tos trīs metrus līdz tualetei spēju veikt tikai atbalstoties uz štociņa...
un rīt ir tās kāzas... |