LDPB ir MK nosūtījuši šausmīgi garu vēstuli par Staļģeni un Erwinia amilovora, pareizāk sakot par to, ka tās baktērijas likvidēšanai lietotās metodes neizriet no baktērijas bioloģijas, bet gan no mistiska cilvēku iedalījuma.
25.07.2007. Rīgā nr. 2
Latvijas Republikas
Ministru kabinetam
Par vienādas attieksmes ievērošanu
un zaudējumu novēršanu valstij
aicinājums.
Tā kā Valsts augu aizsardzības dienesta 19.07.2007. lēmumā nr. 1 "Par ārkārtas fitosanitāro pasākumu noteikšanu" (Publicēts: Latvijas Vēstnesis nr. 117, 20.07.2007.), ir vērojama nevienlīdzīga attieksme pret personām, Biedrība vēršas pie Ministru kabineta ar aicinājumu veikt iespējamo, lai tiktu atcelts šāds diskriminējošais lēmums un tiktu samazināti iespējamie zaudējumi valstij.
Šī aicinājuma pamatojums un komentāri:
Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk tekstā – VAAD) 19.07.2007. lēmums nr. 1 "Par ārkārtas fitosanitāro pasākumu noteikšanu" (turpmāk tekstā – lēmums) ir saistīts ar baktērijas Erwinia amylovora, kas izraisa slimību bakteriālā iedega, atklājumu valsts teritorijā – Staļģenes apkārtnē. Tā kā Erwinia amylovora ir karantīnas organismu sarakstā, tad, saskaņā ar likumu, tās izplatību valsts teritorijā uzrauga VAAD.
Fitosanitāro pasākumu noteikšanu valstī VAAD deleģē Augu aizsardzības likuma 4. panta 6. punkts, uz kuru VAAD arī atsaucas savā lēmumā.
Būtiskākais ir VAAD lēmuma 5. punkts, jo tas nosaka augu iznīcināšanu. Nav iebildumu pret to, ka tiek ierobežota Erwinia amylovora izplatība, bet ir jautājums – ar kādu mērķi un kādām metodēm tas tiek īstenots, it īpaši, ja tas nav vienlīdzīgi pret visām personām.
Lēmumā VAAD neņem vērā Erwinia amylovora bioloģiju, bet gan vadās pēc nesaprotama personu iedalījuma. Par to liecina lēmuma 5.1. un 5.2. punkts, kur VAAD personas sadala divās grupās, lai gan lēmuma 1. punktā ir noteikts, ka lēmums attiecas uz Erwinia amylovora saimniekaugu audzētājiem, ievedējiem vai izplatītājiem, bet, saskaņā ar lēmuma 5.1. un 5.2. punktu, lēmums vairāk tiek attiecināts uz personām, vadoties pēc tiem piederošo stādījumu veida.
Tas nozīmē, ka pret Erwinia amylovora saimniekaugu audzētājiem, ievedējiem vai izplatītājiem no VAAD puses ir izdarīta nevienlīdzīga attieksme, kas ir diskriminējoši no likuma viedokļa un kam nav nekāda sakara ar Erwinia amylovora ierobežošanu, kas izrietētu no Erwinia amylovora bioloģijas viedokļa, un VAAD arī nemaz nepamato, kādēļ Erwinia amylovora ierobežošanai piemājas dārzos (lēmuma 5.1. punkts) būtu jāpiemēro atšķirīgi pasākumi (atšķirīga metode), nekā tas tiek noteikts attiecībā uz parkiem vai citām saimniekaugu audzēšanas vietām (lēmuma 5.2. punkts).
Šajā sakarā Biedrība vēlas norādīt uz to, ka VAAD lēmums ir nepamatots un diskriminējošs, jo pieļauj nevienādas attieksmes izpausmi pret personu, kā rezultātā VAAD lēmums ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.", Administratīvā procesa likuma 6. pantu "Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem." kā arī neatbilst valsts pārvaldes principiem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants, īpaši šī panta pirmā un otrā daļa), kādēļ tas uzskatāms par prettiesisku saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu "Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām." un ir atceļams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 86. pantu pirmo daļu. Uz to, ka VAAD lēmums ir prettiesisks norāda Satversmes 116. pantā teiktais "Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.", kur nav teikts, ka ar likumu varētu tikt ierobežotas pamattiesības, kas ir noteiktas Satversmes 91. pantā, tādēļ VAAD lēmuma 5. punkts visumā neatbilst tiesību normām, jo šis lēmums nedrīkst būt pretrunā ar valsts konstitūciju (Satversmi).
Turklāt ir jānorāda, ka VAAD lēmuma skartās personas nevar arī paļauties uz tiesiskās paļāvības principu, cerot, ka VAAD rīcība ir tiesiska un konsekventa (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10. pantu "Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas."), kā arī, ka VAAD ievērotu samērīguma principu (Administratīvā procesa likuma 10. pants "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu."), bet šobrīd notiekošais skar būtiskas sabiedrības intereses, jo kompensācijas, kas būs jāizmaksā par nevajadzīgu koku izciršanu var būt mērāmas lielos skaitļos un būs maksājamas no valsts budžeta. Ābeļu un bumbieru vērtība, ņemot vērā iepriekšējo gadu ieguldījumus, varētu sastādīt līdz pat 300 Ls par koku, atkarībā no ieguldītajiem līdzekļiem un ieguldījuma ilguma. Turklāt parkos augošie un vecie koki pēc būtības būtu vērtējami vēl augstāk. Paliek īsti neskaidrs jautājums par iznīcināto dekoratīvo sugu un formu kompensēšanu.
Presē ir izskanējis viedoklis par to, ka Latvijai būtu jānosargā aizsargzonas statuss, lai neciestu augu eksports. Cik šobrīd ir zināms, bet precīzāk to varētu komentēt attiecīgo audzētāju biedrības un asociācijas, tad Latvijas eksports ir tik mazs, ka diez vai aizsargzonas statusa maiņa radītu lielākus zaudējumus par masveida iznīcināšanas pasākumos iztērētajiem līdzekļiem un morālo zaudējumu. Turklāt visi fakti liecina par to, ka nav notikušas konsultācijas (viedokļa uzklausīšana saskaņā ar Administratīva procesa likuma 62. pantu) ar speciālistiem no sabiedriskajām organizācijām, bet VAAD lēmums pieņemts lielā steigā (saskaņā ar lēmuma tekstu – nākamā dienā pēc laboratorijas atzinuma saņemšanas). Tā kā, saskaņā ar pieejamo informāciju, VAAD valdību par ārkārtas situāciju informēja tikai 24.07.2007., tas ir, 5 dienas pēc lēmuma pieņemšanas, ir jautājums, vai VAAD vajadzēja tādā steigā uzsākt tik lielus masveida iznīcināšanas pasākumus Staļģenē, kas var valstij nest ievērojamus materiālos zaudējumus maksājot kompensācijas par nevajadzīgi izcirstiem kokiem, iepriekš nesagaidot valdības nostāju un, pietam, darbus veicot lielā steigā, kamēr neviens nepagūst iebilst. Tas, ka pasākumi tiktu atlikti uz dažām dienām, līdz valdības akcepta saņemšanai, neveicinātu pēkšņu baktērijas izplatību un neradītu ārkārtas draudus valstij. Savukārt šobrīd ir tāda situācija, ka koki nu jau ir nocirsti, bet jautājums par kompensāciju izmaksām ir sarunu līmenī un neviens nezina, vai viņš atgūs zaudēto.
Aizsargzonas statusa nosargāšana ir visu sabiedrību interesējošs jautājums, tādēļ šo jautājumu būtu jāizskata valdībai, konsultējoties ar sabiedrisko sektoru un tā speciālistiem. Savādāk sanāk tā, ka par aizsargzonas statusa nosargāšanu nu būs dārgi jāmaksā (maksās cilvēki un valsts), bet svešzemju stādi tik un tā pārpludinās Latvijas tirgu. Cik zināms, vairākas augļkopībā vadošās Eiropas Savienības valstis, kur Erwinia amylovora ir plaši sastopama baktērija, iemācījušās sadzīvot ar šo organismu un iegūst arī labas augļu ražas, neizcērtot lielus hektārus un šīs valstis labi spēj uzturēt augļkopības nozari arī ārpus aizsargzonas statusā. Tātad, vai Latvijai ir par visu spīti jāpaliek aizsargzonas statusā? Šo jautājumu vajadzētu izlemt augļkopības nozares speciālistiem un viņu lēmums tad arī būtu izšķirošais valsts pārvaldes iestādēm, nevis atsevišķu personu uzspiesta darbība.
Vēl ir arī jānorāda, ka pieļaujot nevienādu attieksmi pret personu, VAAD papildus arī lieto nesaprotamus jēdzienus – "piemājas dārzs" un "citas saimniekaugu audzēšanas vietas", kam nav sniegts izskaidrojums un kas juridiski var būt dažādi interpretējami.
Tā kā šie abi jēdzieni nav izskaidroti, tad nav saprotams, kuros gadījumus tautā plaši lietotais jēdziens "piemājas saimniecība" (kas var tikt attiecināts no dažiem kvadrātmetriem līdz pat vairākiem hektāriem) būs interpretējams kā "piemājas dārzs" vai "cita saimniekaugu audzēšanas vieta". Turklāt, ņemot vērā loģiku, pie "piemājas dārza" nebūs pieskaitāmi komercdārzi, stādaudzētavas, ģenētiskā materiāla kolekcijas utt., kur, saskaņā ar VAAD lēmumu, automātiski būtu jāpiemēro koku izciršana nevis 10 metru, bet gan 20 metru attālumā ap saimniekaugu.
Vai tiešām Erwinia amylovora bioloģija tik ļoti atšķiras atkarībā no zemju īpašnieku piederības un nodarbošanās statusa, ka vienos dārzos tā ir agresīvāka, nekā citos? Pasaules pieredze rāda, ka šo baktēriju nevar iznīcināt ar masveida koku nozāģēšanu. Kukaiņi lido lielus attālumus, par bitēm ir zināms, ka tās nolido līdz pat 3 km. Te rodas jautājums, ko dos augu izciršana 10 metrus vai 20 metrus ap koku, ja slimību pārnesošie kukaiņi nolido daudz lielākus attālumus un iespējams inficējuši daudzus augus? Jāņem vērā, ka dārzos un arī savvaļā kopumā ir samērā liels klāsts Erwinia amylovora saimniekaugu, tādēļ nav iespējams pilnīgi izolēt un izcirst kādu teritoriju, lai 100% novērstu iespējamo baktērijas izplatīšanos, tai skaitā ierobežojot arī kukaiņu lidošanu. Nav saprotams aizliegums ievest un stādīt iespējamos Erwinia amylovora saimniekaugus turpmākos 2 gadus, ja Erwinia amylovora nav augsnē dzīvojoša baktērija, bet tā dzīvo augā.
Protams, spriežot pēc ziņām presē, pašā Staļģenes ciema centrā nav valsts nozīmes augu kolekcijas vai tādi audzētāji, kam tas būtu nozīmīgs iztikas avots (komercdārzi, stādaudzētavas), toties šādas platības ir Staļģenes tuvākajā apkārtnē un citviet Latvijā, tādēļ šāda VAAD lēmuma pieņemšana analoģiski ir negatīvi jāskata no visas Latvijas viedokļa, ne tikai no Staļģeniešu skata punkta. Turklāt, 23.07.2007. Latvijas Radio tika paziņots, ka Erwinia amylovora ir konstatēta arī Tērvetes novadā, kas, ņemot vērā Erwinia amylovora bioloģiju, ir likumsakarīgi. Vai arī šeit tiks pieņemts attiecīgs lēmums iznīcināt visus dārzus, turklāt pēc vizuālām pazīmēm? Vismaz šobrīd oficiāli nav zināma VAAD nostāja un ne 24.07.2007. ne 25.07.2007. laikrakstā Latvijas Vēstnesis nav publicēts attiecīgs VAAD lēmums par Tērvetas novadu. Vai arī šajā gadījumā notiks atšķirīgas attieksmes izpausme un tiks pieņemti cita veida rīcības mēri, nekā tas ir Staļģenē, jo nu vairs nav viens "perēklis"?
Nākamais, kas norāda uz iespējamu diskrimināciju ir tas, ka vieniem saimniekiem Erwinia amylovora tiek konstatēta ar laboratoriskām metodēm, bet citiem kokus paredz iznīcināt vadoties pēc vizuālām pazīmēm (VAAD lēmuma 5.1.1. un 5.2.1. punkts). Savukārt VAAD mājaslapā pēc adreses http://www.vaad.gov.lv/default.aspx?tabid=24&oid=3237 vēl 25.07.2007. pulksten 9:24 bija lasāms šāds teikums: "UZMANĪBU! SLIMĪBAS SIMPTOMI VAR BŪT LĪDZĪGI CITU SLIMĪBU SIMPTOMIEM. TO VAR NOTEIKT TIKAI LABORATORISKI!". Vai tas nozīmē, ka VAAD (valsts vārdā) var pieņemt lēmumu ar atšķirīgu attieksmi pret personām? Tā kā ir ļoti izplatītas slimības, kas atbilst Erwinia amylovora izraisītās bakteriālās iedegas pazīmēm, uz ko norāda arī tikko minētā īpašā norāde VAAD mājaslapā, tad var tikt piemēroti ārkārtas fitosanitāri pasākumi arī iznīcinot augus, kuri sirgst ar nekarantīnas organismu izraisītām slimībām, turklāt līdz ar slimajiem augiem paņemot līdzi veselos. Kas atbildēs par zaudējumiem, ja beigās neatradīsies līdzekļi kompensācijām par iznīcināto? Ja personas iesniegs prasību tiesā un tiesa lems par labu viņām, tad taču valstij tomēr būs jāatrod līdzekļi.
Nobeigumā: Staļģenes gadījums tomēr negatīvi ietekmē valsts tēlu, jo, spriežot pēc cilvēku reakcijas, kāda bija vērojama interneta tīklā, tiek pausts uzskats, ka valsts Latvijā vēlas iznīcināt augļkopības nozari, bet, kā jau augstāk tika minēts, valsts vārdā lēmumu par koku iznīcināšanu pieņēma VAAD. Interneta tīklā pieejamie attēli liecina par to, ka "ārkārtas fitosanitārie pasākumi" Staļģenē tiek veikti ļoti interesanti – attēlos redzami skati, kur zeme nosēta ar zariem, āboliem (kas "inficēti" ar VAAD vārdiem runājot ar "bīstamu augu karantīnas organismu – Erwinia amylovora"), bet ugunskuru dedzināšanai tiek izmantotas dažāda izmēra riepas, kas no valsts institūciju puses tomēr ir nesaprotami, jo tieši valsts institūcijām ir jārāda priekšzīme un, vadot šādus pasākumus, jāievēro gan videi draudzīga darbība (bez riepu dedzināšanas), gan attiecīgi aizsardzības pasākumi, kas nodrošinātu pilnīgu koku un to daļu iznīcināšanu un teritorijas dezinfekciju, ja jau tik drausmīgi bīstama ir pati Erwinia amylovora, kuras dēļ visa jezga ir sākusies, kas beidzās ar sasteigtiem iznīcināšanas pasākumiem.
Šobrīd diemžēl nav pieejama informācija, vai Staļģenē tiek izmantotas dezinfekcijas vannas un citi šāda veida pasākumi transportam un gājējiem, lai novērstu šīs briesmīgās baktērijas izplatību ārpus noteiktās karantīnas zonas (ko būtu jānodrošina attiecīgajām valsts institūcijām) un arī par to, kādas sekas sagaidīs Tērvetes novada un citi dārzi.
Pielikumā: vairāki raksti no interneta tīkla par Erwinia amylovora tēmu.
Valdes loceklis A. Stalažs
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
