bļins sākās. es neko negribu, se neko nemāku. rīt viss, cauri, man nekas nesanāks. un vispār lieciet mani mierā!
priekš kam man te zvana uzdod muļķīgus jautājumus un tad vēl grib zināt kā man iet! un nafig es vispār atbildu, ka vis ir labi, kārtībā un vispār!
es pat neesmu bijis spējīgs veiksmīgi nodzerties līdz peku atmešanai, nemaz nerunājot par visu pārējo.
pie tam vēl pēc mēneša ir kārtējā dzimšanas diena. pat mazāk kā pēc mēneša. kārtējais bezjēdzīgi nodzīvotais gads. tu cilvēks esi viens un pūlies sev iestāstīk, ka tas ir tas, ko tu gribi un vienmēr esi gribējis, tu centies sev iestāstīt, ka tas bija pareizi, iestāties studēt, ka tā vajag un tā tu kaut ko sasniegsi...
rīt eksāmens, vai es tagad gatavojos? nē. vai es būšu rīt gatavs? nē. vai es to nokārtošu? jā, protams... vai tad es sev kādreiz piedāvāju izvēles iespējas? nē, nekad. un tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu ar visu ticis galā.
bet jēga ta kāda. pie visiem šīs pasaules ķēmiem, kāda tam visam ir jēga!
vai kaut jel kam no tā visa, ko es daru ir kāda jēga?!!!!! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
