bija viens randiņš ar puisi. šamējais man daudz jautājumus uzdeva. jautāja daudz, daudz, daudz... par dabu, dzīvniekiem, zemestrīcēm...
un kā cilvēki var tik maz zināt? kā cilvēki var dzīvot, ja viņi tik maz zin? ja viņi nezin pašu elementārāko un vienkāršāko... es nesaprotu. es pārāk daudz ko šai pasaulē nesaprotu. pareizāk būtu teikt -- negribu saprast.
novembrī satikšu viņu vēlreiz. lai pastāstītu kā man izies.
ak jā, un vēl šis cilvēks filmas skatās tajā Stokman monstrā un tās, nu tās, kuras es neskatos, jo nav tajās ko redzēt. bet laikam man būs izdevies viņu iekārdināt aiziet uz Bergmaņa Septiņiem zīmogiem.
citādāk tak galīgi nekā tajā cilvēkā nav... |