centrs. pāris stundas stāvēšanas un bezjēdzīgu sarunu Berga bazārā. nosalt. aiziet līdz Vecrīgai un paēst.
mājas. ne pārāk labs sarkanvīns. skatos uz tām divām cigaretēm, kas atlikušas un domāju. domāju par to, ka viens ciliks man naktī izteica komplimentu. es vienmēr atnesot tādus vīnus, kas viņam garšojot (lai arī tie esot sausie), viņam nekad neizdodoties no pirkt garšīgu sauso vīnu. laikam jau ir jēga vienmēr pie vīna plaukta pavadīt apmēram pusstundu, lai kādreiz dzirdētu ko tādu... un es pērku tikai tādu vīnu, kurš garšos man, un nekad nedomāju par to, vai vēl kādam tas varētu garšot. egoismu novērtē. un vēl es gribu uzsmēķēt, bet nevaru saprast vai pārvarēt slinkumu un aiziet ar cigareti līdz balkonam, vai ļauties slinkumam un izlikties, ka es tās cigaretes nemaz neredzu... un vēl es domāju par to, ka drīz būs aprīlis un tuvojas maijs... un manā istabā vairs 17 cilvēki neietilps. tagad te ir vieta tikai mazām, intīmām, divu vai trīs cilvēku kompānijām un bez jebkādām nakšņošanas iespējām.
bet varbūt man neko nevajag. |