|
kā man tā sanāca, ka aizmirsu un nogulēju visu Valpurģu nakti. vajadzēja tak sēsties uz slotas un lidot uz Brokena kalnu, bet tā vietā vienkārši ielīdu gultā un aizmigu. kā tas nākas, ka pāris dienas pirms tu vēl domā, ka jāatceras par to, bet tad, kad TAS pienāk un jārīkojas - galvā vakuums. tikai pēc vilciena atiešanas smadzenes pieslēdzas un tu atminies, ka vajadzēja taču iekāpt. bet vilciens jau aizbraucis... ja šitā te man turpināsies,- es beigās vēl par savām paša bērēm aizmirsīšu un ieradīšos uz norakšanu, kad bedre jau būs aizbērta. un ko tad? nāksies dzīvot mūžīgi. |