|
tikko esmu beidzis lasīt Valka Verķumāti. valoda jau raita. paviegla ķiķināmgrāmata gaŗiem novembŗa vakariem. izjūtas lasot bija tādas pat kā savā laikā lasot Burbuļmātes priekus un bēdas. |
|
vispār problēma problēmas galā. un nekas nav atkarīgs no manis. sēdi un gaidi pastaro dienu, tā teikt. pašreiz jūtos tāpat kā tad, kad skatījos filmu Es esmu Dina, kur tas sārma bačoks gāzās un sārms tecēja pār galvu. gāžas pār galvu un neko nevar darīt. tāda perfekta, dziļa un piesātināta bezpalīdzības sajūta. |