šonakt man likās, ka esmu ellē. visi velni apsprāguši, elle nekurināta, tumša un auksta (pamodos jau no tā, ka sasodītis sala), skanēja soļi klusumā un neviens nebija redzams. tie nebija mani soļi. un visu laiku tāda tukšuma un pamestības sajūta visapkārt. it īpaši to soļu dēļ. it kā šis kāds, kurš staigāja, būtu pilnībā apmierināts ar panākto. it kā viņš to visu būtu mērķtiecīgi izdarījis.
tad nākamo reizi es pamodos, dēļ neciešama karstuma, bet visu laiku istabā bija +210 C
un vēl es pamodos, kad sapnī biju ielīdis draugiem el vē un pie saņemtajām vēstulēm bija divas jaunas. abas no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) anonymous. tur, kur parādās sūtītājs tieši tā arī bija ierakstīts: anonymous... izlasīt neizlasīju. es pamodos.
un vēl es pamodos, jo kāds bija istabā. un man tas nepatika. kad pamodos neviena nebija.
kaut kad pienāca arī rīts. kaut kad diena. kaut kad pagatavoju pustdienas un paēdu. rīsu diēta turpinās. un vēl man ir karsts. iešu gulēt. esmu noguris... |
