| 23. Maijs 2021 |
|
vakar izgāju pastaigāties. eju pa ceļumalu un redzu - zirgābols. vau! super! izvandos pa visām kabatām, atrodu piemērota izmēra līķmaisiņu un savācu. saimniecībā noderēs. man kā reizi neviens zirgābols mājās nebija. tagad ir. beidzot! būs jāiet vēl staigāt. nevar taču normāli dzīvot, ja mājās nav zirgābolu. |
|
Vijolītes man rada problēmas. Tā arī nezinu, kas man par vijolītēm aug. To, kurai visas ziedlapiņas baltas, var uzskatīt par Viola arvensis. To, kurai augšējās ir zilas, par V. tricolor. Bet to, kurai tām augšējām ziedlapiņām tas tonis ir tik gaiši liegi iezilgans, ka tas drīzāk ir redzams tad, ja zina, ka tas tur ir? Un tā ar gaišziliem ziediņiem? V. canina, V. palustris, V. hirta vai vēl kaut kas... kultivāru pašizsējas dīvainības arī figurē apkārt. Vobšem tā kā tai teritorijā, kur man kādreiz bija dārzs, atjaunoja mazdārziņus, tad tagad mēģinu saprast, kas man tur par lakstiem aug un kādus lakstus tur ieviest. Un tā kā es negribu savā pleķī ne angļu mauriņu (tādu tur viens ir ieviesis), nedz visu pleķi noklātu ar melno plēvi, no kuras ik pa gabalam spraucas ārā kaut kas ļoti skumjš un grūtsirdīgs (tādu pleķi arī tur viens jau ir ieviesis), nedz klasiskās melnās ravējamdobes, kur jebkas zaļš ir nezāle un ārānīcināms, bet kārtīgi haotisku džunglāriju, kur pats velns nevar saprast, kas stādīts un sēts, bet kas pats ieviesies, tad sāku ar jau esošo augu sugu noteikšanu. Tāpat arī slaktēju nost tos augus, kurus savā pleķī nafig negribu. Salix aurita veselu čupu nokāvu. Bērzus šogad tikai četrus, bet vēl ir likvidējami. Arī lupīnas un zeltslotiņas pakāpeniski tiek aplikvidētas. Arī ozolu man ir vairāk nekā vajag. Tak tos ir žēl slaktēt. Bet no otras puses - tie sīļi tak jamos tur stāda iekšā. Lai jautrība būtu lielāka, tad es jau paspēju tur piestādīt klāt no savvaļas lakstiem akmeņlauzītes, vārnkājas (šausmīgi patīk šitā kāposta ziedi) un mūsu pašu vietējo rododendru Rhododendron tomentosum aka Vaimanu Vari ;o) Vēl arī divas vīģes tur iebakstīju (vienkārši uz balkona četrām nav vietas, ja tur vēl dzīvo četri oleandri, citrons, čerimoje, divi avokado, Jasminum cf. grandiflora un savs simts lakstaugu sugu). Gan jau līdz vasaras beigām tur arī kāds oleandrs tiks ieviesināts. Un pienākot pavasarim, būs interesanti skatīties, kas no jokainlakstiem ir spējis izziemot un kam mūsziemas ir bijušas par slapju un aukstu.
Bet tad, kad mans dārzpleķis kļūs sausāks, veikšu turienes gliemju faunas revīziju. Pagaidām vēl tur augsne ir par slapju, lai to vāktu sijāšanai. Kamēr tur gadiem nekāda saimniekošana nenotika, varēja novērot pakāpenisku sukcesiju zemā purva virzienā. Kādu iespaidu tas atstājis uz gliemežu faunu es vēl nezinu, bet noskaidrošu. Nepatīkamais faktors - apm. puskilometra attālumā ir uzradušies lopiņi, kas izskatās pretīgi līdzīgi spānietim. i tago gaidām augustu, kad varēs ķidāt un noteikt sugu. Spānietis man te tuvumā nekur nav vajadzīgs. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |