|
Pastaigājoties gar Tosmares ezera krastu un pie Melnupītes (kartē nez kāpēc tiek rakstīts Cietokšņa kanāls, bet neviens vietējais tādu nosaukumu nelieto) ieraudīju svaigus zirgābolus. Izvilku no somas maisiņu un savācu - saimniecībā noderēs. Vēl pētot pilsētas karti atklāju, ka saliņu, kas ir uz Tosmares ezera un Melnupītes savienošanās vietas sauc - Klaviera forts. Klaviera forts... Interesanti, kas ir KLAVIERIS?...
Uz balkona man pagaidām tikai divi krokusiņi ir izplaukuši, lai gan pērn šai laikā jau tulpes bija noziedējušas. Tām tagad tikai lapiņas paspraukušās no zemes. Līdz ziediem vēl tālu. Tomāti un gurķi, kurus iznesu ārā uz balkona, stāv uz vietas. Neaug lielāki ne par mata tiesu. Tos, kurus esmu atstājis vēl iekšā uz palodzes arī negrib augt lielāki. Trešo "īsto" lapu izmocījuši un domā, ka ar to pietiek. Un tā šamie jau kopš februāra uzvedas. Pērn gan stiepās mērkaķa ātrumā un veidoja zaļo massu. Šogad ir kaut kāds neaudzelīgs tas gads. Vīģēm arī pumpuri plaukt negrib. Upene tā pat. Tikai mežvīns (Clematis sp. no Borjomi) ir smuki salapojis. Krūmcidonijai vēl ir pērnās lapas, jaunie pumpuri ir knapi pavērušies. Varētu padomāt, ka laksti kaut ko baigi gaida. Toļi svētā Pētera atnākšanu, toļi Mesfostofeļa bučas. Savukārt arbūzi baisi stīdzē. Nez tie laikam būs jāpārsēj pa taisno kaut kad maijā. pagaidām kaut kāds lēnais gads lakstiem. Pat virza neaug, lai gan tiek rakstīts, ka tā pet zem sniega augot. Nekā - stāv uz vietas. Un man nav ko grauzt, bet zāli kārojas... |