|
Esmu pārguris. Bet nu pēdējās dienās dabūju iekšā lakstus no balkona. Pat čerimoji ievku. (Piedodiet, bet ienest vairs nespēju. Kokam jau gadi trīsdesmt. Isaudzis līdz griestiem. Bet nu smuks maita. Pastiept šamo vairs nespēju). Oleandrus gan ienesu. Trīs ir lielāki par mani, viens tieši mana auguma. Viss pārējais jau pagaidām tikai tāds sīkums. Bet, ko darīšu tad, kad arī citrons un trīs vīgjes būs sasnietušas cienījamus apmērus?... Jau tagad visu vācot uz iekšu esmu pamanījies samežgjīt gūžu un n-tās reizes naktī pamostos no pamatīgām sāpēm (kad miegā mainu pozu). Pa dienu gan viss ir ok - māku kustēties tā, lai nesāp. Bet nu... Jaunāks es nekłūstu. Un mani laksti mazāki izmērā arī ne... Un ar katru gadu arvien sarežgjītāk šitos bērnus dzīvoklī izvietot... Un pavasarī uz balkona arī... Ne dzīvoklis, ne balkons neaug lielāks... Vot, neraža! |